Man garšo cepti burkāni, nogatavināti mango, plānās pankūkas ar meža zemeņu ievārījumu, Lindt piena šokolāde ar apelsīnu garšu, cidonijas tējā, upenes, svaigas vīģes, Indijas rieksti, piparmētru saldējums, pēc mammas receptes karijā marinēti gurķīši un KAFIJA (īpaši esmu iecienījusi Latvijā grauzdēto Andrito). Tas, protams, nav viss, kas man garšo, bet šobrīd, šosezon gribas izcelt tieši šīs lietas. Ā, un vēl sviesta pupiņas. Kāpēc rakstu par to, kas man garšo? Vienā vēstulē to man pajautāja K., un nupat atcerējos, ka nebiju viņai atbildējusi. Ceru, ka viņa šo izlasīs un būs priecīga.
Jā, un vakar vēlu vakarā, ejot uz Omnivu pēc pasūtītās kafijas un uz Rimi pēc piena (pankūkām), vēroju kādu lukturi, kas nervozi raustījās pagalma vidū. Ļoti patika noskaņa un nolēmu to nofilmēt. Pēdējā laikā man ļoti patīk veidot nelielus 3-5 sekundes garus (īsus!) video.
Iespējams, to ietekmē pārāk biežā kino skatīšanās vai kas cits, bet impulss atnāk un pats sev izvēlas formu (fotogrāfija, video, dzejolis), un es tur diži neiejaucos. Ļaujos!
"The desire to discover,
the desire to move,
to capture the flavor,
three concepts that describe the art of photography."
(Helmut Newton)
Par filmām runājot, trešdien sanāca redzēt brīnišķīgu dok. filmu par fotogrāfu Helmutu Ņūtonu, ko rāda Splendid Palace. Filma un pats Ņūtons ir (bija) provokatīvs savā darbā, bet sirsnīgs un vienkāršs dzīvē, - vismaz tāda man radās sajūta. Viņš necentās nevienam kaut ko pierādīt, vienkārši darīja to, kas patīk un interesē. Spēlējās ar skaistuma jēdzienu, ar stereotipiem, provokācijām un savu fantāziju, veidojot izcilas fotogrāfijas. Ļoti saistošu stāstījumu filmā veido arī modeles un slavenības, ko Ņūtons ir fotografējis, piemēram, aktrise Šārlota Remplinga, kurai Ņūtons veidoja pirmos kailfoto. Nākamā filma, ko vēlos redzēt, ir "Ar mīlestību, Aznavūrs".
 |
| Filmas plakāts un dažas Ņūtona fotogrāfijas |
Kā kino iet pandēmijas laikā? Par to jaunajā KDi rakstīja Dita Rietuma. Viņas sleju var izlasīt TE, no savas puses/pieredzes varu piebilst, ka pagaidām kinoteātri vēl darbojas, un visi drošības noteikumi tajos tiek ievēroti (maskās jāsēž visu seansu). Ja tas nebaida, tad visi ceļi ved uz Elizabetes ielu.
Tik bieži kā pērnsezon, protams, uz kino šogad neeju, bet, salīdzinot ar citām kultūriespējām pandēmijas laikā, kino šķiet viena no patīkamākajām. Ļoti patika arī garīgai veselībai veltītais literatūras pasākums "Skumji nebūs vienmēr". Tieši klātbūtne un pārdomātais pasākuma formāts, un tematika ļoti fascinēja. Varēja just, ka Krista Anna un Alise tur ieguldījušas pamatīgu laiku un spēku. Pasākums iedvesmoja arī mani pašu uzrakstīt (un ierakstīt) dzejoli par šo tēmu/sajūtu. Vēl viena laba ziņa ir tāda, ka Jānis Zarāns pasākumu ir nofilmējis, un Feisbuka pasākuma lapā ir pieejams video.
Jāpiebilst, ka pasākumos valda ne tikai prieks par klātienes satikšanos, bet arī diezgan liels apmulsums par būšanu maskās un nezināšanu, kam un cik tuvu var pienākt, lai parunātos. Domāju, ka šāda taustīšanās un šaubīšanās būs vēl krietnu laiku. Kā gan citādi? Par pandēmijas laiku un dzīves virtualizēšanu runājām arī ar māsu mūsu sestdienas pastaigā pa Rīgu. Viņa stāstīja, kā meitiņas uztver pulciņus, kas pārcelti uz online vidi, kur 'skolotājai redzama tikai puse galvas' un nav jūtama viņas enerģija. Tomēr alternatīvu šobrīd nav. Tā vai nekā. Ļoti žēl bērnu un pieaugušo, kuriem daudzi klātienes prieki jāaizvieto ar virtuāliem mēģinājumiem prieku atdarināt, bet diemžēl tas top tikai par prieka izstrādājumu.
BET PRIEKU gribas ĪSTU! Iedomājieties, ja no kokiem kristu mākslīgas lapas? Cik labi, ka krīt īstas!
Un brīvdienās patiešām sanāca tās izbaudīt uz pilnu klapi! Tāpat sanāca noiet gar galeriju Alma, kurā šobrīd apskatāma R. un K. Dzudzilo izstāde ALMA MATER, kas uzdod skatītājam visādus foršus jautājumus, un mums ar māsu visvairāk patika jautājums "Vai tev ir savas domas?"
 |
| Kā ir būt māsai rudenī? PRIECĪGA rudens aina ar Ainu. Paldies, Mās! |
P.S. Un šis noteikti ir jāpasaka! Tā ir bauda cept dajebko uz pilnīgi jaunas pannas, un man tādas ir DIVAS!
Nobeigumā - viens Ojāra Vācieša dzejolis un pēc tā, kā allaž, - daži lasām/klausām/skatām-ieteikumi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru