2007. gada 30. jūlijs

bez pasažieriem


Es nepateikts vārds,

nedzimusi doma,

nerakstīts likums,

un tomēr ievērots.


Es apstājies laiks,

aizmirsta bērnība,

nesperts solis,

un tomēr uz priekšu.


Es nenodots sveiciens,

neatbildēts telefona zvans,

es pēdējais vilciena vagons

bez pasažieriem.


/InGa

2 komentāri:

rihards teica...

Tu vienmēr būsi ievērota!
No nekā dzimst it nekas un tai paša laikā labas idejas un domas.
Katram savs ceļš un tas iet savu ātro vai lēno gaitu! Bet vienmēr uz priekšu pat it no nekā!
Tavs ceļš iet pareizo ceļu - uz priekšu! :)


nezinu vai pa tēmai bet pēc izlasīšanas radās tāds rakstāmais!:D
Jauki Tev sanāk iet uz priekšu šajā gadījumā ar dzeju! Tā turpināt!

Inga Pizāne teica...

paldies, ka izteici savas asociācijas un domas! ;)

dažreiz tik tiešām grūti saprast no kā dzimst domas, idejas.. tās atnāk negaidīti.. un tikko man Signe(māsas kursabiedrene un draudzene(arī mana)) rakstīja, ka katrs pārsteigums ir brīnums! :)

galvenais - darīt visu iespējamo, lai mēs būtu apmierināti ar savu dzīves ceļu, tā ātrumu un saturu...

man patīk!

/InGa