20 jūlijs, 2017

Īsi par to, kā izveidoju savus pirmos GIF attēlus + īsa instrukcija GIF veidošanā

Pamēģināt izveidot savas kustīgās GIF bildītes gribēju jau sen, taču tikai šodien tam tā nopietnāk pieķēros.

Vispirms atradu platformu, kur to var izdarīt. No tām, ko es izmēģināju, manuprāt, labākā/ērtākā/vienkāršākā ir GIPHY https://giphy.com/create/gifmaker 

Tad sāku prātot, kādu tad vispār GIF es vēlos. Vienu pamēģināju no savām bildēm (jeb tā saucamo slideshow), pievienojot tam vienu rindu no kāda sava eksperimentālā dzejoļa, dažus izveidoju no maziem video, kas bija uzņemti ar fotoaparātu (lietus un taurenis), un vienu ar kustīgu uzrakstu (par durvīm un rakstīšanu).

Kas jādara, lai izveidotu GIF?

1) Jāatver interneta platforma, kurā izveidot GIF (manā gadījumā tas bija GIPHY);

2) Ir vēlams platformā reģistrēties (vai ieiet caur Facebook profilu), lai izveidotais GIF pēc tam tiek saglabāts, citādi - pazudīs;

3) Jāizvēlas GIF veids: ja to veidosi no video, jāizvēlas GIF maker, bet, ja no attēliem, tad - Slideshow; vēl viens veids GIF caption - tas piedāvā izveidot GIF, izmantojot vienu attēlu, bet tam pievienojot kustīgu vai nekustīgu tekstu (paša izveidotu vai kādu no piedāvātajiem);

4) Jāaugšuplādē bildes vai video, no kura gribas izveidot savu GIF;

5) Tad GIF-veidotājs piedāvās - ja tie ir attēli - izvēlēties ātrumu, kādā tie mainās, bet, ja tas ir video, piedāvās izgriezt pāris sekunžu kadru, no kura vēlies veidot GIF.

4) Pēc tam atliek to izveidot, nospiežot Create GIF un dalīties ar savu jaunizveidoto GIF sociālajos tīklos vai saglabāt to datorā.

Lūk, daži no maniem veidojumiem:





mans visupirmais GIF

18 jūlijs, 2017

shinrin-yoku jeb ienirt mežā sestdienas rītā

Vienmēr esmu apbrīnojusi meža skaistumu, dāsnumu un dziedinošo spēku. Japanā pastaigu pa mežu sauc par shinrin-yoku, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "meža pelde". Lūk, sestdien no rīta devos ienirt meža skavās, lai ieklausītos, kā atbalsojas mani soļi, kā iedziedas putni, kā arī ļoti gribēju tikt pie garšīgām vakariņām, tas ir, gaileņu mērces.

Pastaigas mežā nudien ir ļoti veselīgas gan cilvēka ķermenim, gan prātam. Tās palīdz atbrīvoties no stresa, uzlabo imunitāti, fizisko formu, iepriecina plaušas, pazemina asinsspiedienu, atpūtina prātu un uzmanību u.tml.

To zinājis arī Šekspīrs:

A turn or two I'll walk
To still my beating mind.

(Shakespeare)

Dabā man ļoti patīk arī pabildēt. Īpaši, ja trāpās tik skaista diena, kā bija sestdien, kad gaisma dāsni dalīja sevi kokiem, zariem, sūnām, puķēm, cilvēkiem.

Tālāk - lai runā bildes.
















17 jūlijs, 2017

rotaļas ar google

Parotaļājos ar google, ievadot savas grāmatas nosaukuma pirmos divus vārdus. Pirmais, kas izleca, - sniegs! :) Iedvesmu smēlos no http://www.googlepoetics.com/ , kas ir google dzejolīšu izlase.


11 jūlijs, 2017

20 fotogrāfijas, kas visprecīzāk raksturo manu ceļojumu uz Francijas dienvidiem

Līdzīgi kā ar iepriekšējo ceļojumu (uz Poliju un Čehiju) - arī par Francijas dienvidiem pastāstīšu fotogrāfijās, pievienojot tām nelielus komentārus. 

Esmu atlasījusi ~ 20 fotogrāfijas, kas, manuprāt, visprecīzāk raksturo manu maija beigās piedzīvoto ceļojumu uz Nicu.

Tie būs gan dabas skati, gan arī muzeji, grāmatnīcas, māksla, filozofija, vīna baudīšana, cilvēku vērošana u.tml., jo pēc būtības ceļojumā mani interesē tieši tas pats, kas ikdienā, tomēr jaunā, nepieredzētā vide to visu padara dubultpievilcīgu.

1. Skats pa logu!



Arī šajā ceļojumā dzīvojām airbnb īrētā dzīvoklī, taču šoreiz tas pārspēja visas gaidas. Gaidīju ļoti labu, bet īstenībā izrādījās vēl daudz skaistāks. Visvairāk priecēja debešķīgie/kalnainie/vasarīgie skati no abiem balkoniem. Uz viena no tiem bija arī galds ar krēsliem, kur varēja brokastot, vakariņot, lasīt un rakstīt.

Ļoti patīkami pārsteidza dzīvokļa saimniece, kura ne tikai palīdzēja ar ieteikumiem par labāko pludmali, tirgu, parkiem, dārziem utt., bet arī sagatavoja pašceptu keksu, pašvārītu ievārījumu un atstāja pudeli vīna. Īsāk sakot - izdarīja visu, lai gribētos tur atgriezties.

2. Pieraksti!





Dodoties ceļojumā, somā vienmēr ielieku blociņu ceļojuma pierakstiem. Dažkārt tie ir apmeklēto vietu apraksti, citreiz - sajūtas un pieredze, ko gūstu ceļojot. Atkarīgs no noskaņojuma un ceļojuma veida. Šoreiz vairāk aprakstīju savus noskaņojumus un apbrīnu par skaisto Francijas dabu un sauli, kas lutināja ik dienu.


Savas piezīmes papildināju ar ziediņiem, lapiņām, izveidojot savu īpašo Francijas dienvidu herbāriju.

3. Rotšildas villa un dārzi (The Villa et Jardins Ephrussi de Rothschild)




Rotšildas dārzos var pavadīt veselu dienu. Iziet cauri Japāņu dārzam, tad doties uz Franču dārzu, Provansas dārzu, Rožu dārzu, Eksotisko dārzu, Spāņu dārzu un citiem. Tā patiešām ir kā atsevišķa dārzu pasaule/paradīze, kurā var maldīties līdz nogurumam vai izsalkumam, kuru remdēt var lieliskajā villas restorānā, kas piedāvā brīnišķīgu salātu izlasi ar ziedu nosaukumiem. Skaistākais, ka salātus noformē nosauktā zieda izskatā. Es pasūtīju magnoliju.

P.S. Izskatījās šādi:














4. Hear the Wind Sing (Haruki Murakami pirmais romāns)



Protams, arī bez grāmatas ceļā nedodos. Šoreiz līdzi paņēmu plāno un viegliņo Murakami grāmatu, ko biju iegādājusies iepriekšējā ceļojumā (Prāgā). Sāku lasīt jau lidmašīnā un no pirmajām rindām jutu, ka saikne ar grāmatu IR! Vairāk par grāmatu pastāstīju ŠEIT.


5. Cilvēki




Cilvēkus bildēju reti, taču Francijas sulīgās krāsas - gan dabā, gan, piemēram, vilciena stacijā mani vilināja uzņemt dažus kadrus. Šīs divas no uzņemtajām cilvēk-bildēm man pašai patīk visvairāk.

6. Antibes




Antibes jeb latviski Antiba ir ostas kūrortpilsētiņa, kas atrodas starp Nicu un Kannām. Esot Nicā, turp grēks neaizbraukt, jo brauciens ar vilcienu aizņem vien kādas 20 minūtes. Antibā var aiziet uz Pikaso muzeju, Provansas tirgu, pastaigāt gar ostu, papeldēties un izbaudīt elpu aizraujošos skatus, kas skauj pilsētiņu.

7. Monako/Montekarlo 



Monako ir pundurvalstiņa 30 minūšu braucienā no Nicas, kas, manuprāt, noteikti jāiekļauj apskatāmo vietu sarakstā, dodoties uz Francijas dienvidiem. Ar vienu ceļojumu var pabūt 2 valstīs. Mēs trāpījām uz lieliem tūristu pūļiem, jo todien valstiņā notika F1 sacīkstes, kuras, pakāpjoties augstākajos pilsētas punktos, starp citu, var arī pavērot, ja ir tāda vēlēšanās, jo faktiskās biļešu cenas, protams, ir kalnu augstumos.

Visvairāk mani apbūra Monako Rožu dārzs. Komplektā ar kalnainajām ainavām tas izskatījās tik fantastiski, ka burtiski negribēju no turienes doties prom.

Monako rožu dārzs


Monako tiku arī pie savām šīs sezonas mīļākās portretbildes.

8. Grāmatnīcas un pastkaršu medības 


Konceptgrāmatnīca "La Briqueterie" Nicas vecpilsētā


Kas gan būtu grāmatmīļa ceļojums, ja neizdotos uzskriet kādai foršai grāmatnīcai? Šoreiz patiešām neko nemeklēju internetā, cerot, ka pastaigu laikā kāda grāmatnīca mani atradīs pati. Tā arī notika. Vienai grāmatnīcai uzskrēju Antibā - tā bija senatnīgāka un mazliet atgādināja Shakespeare's and Company stilu, bet Nicas vecpilsētā pirmspēdējā dienā ceļā gadījās moderna un stilīga konceptgrāmatnīca "La Briqueterie", kur iegādājos sev piezīmju blociņu, pastkartes un kokvilnas segu zvilnēšanai pludmalē. Jā, bez grāmatām tur vēl bija daži riktīgi forši un nesuvenīriski suvenīri.


9. Peldes Vidusjūrā + Nicas akmeņainā pludmale




Nicas akmeņainā pludmale nav diez ko ērta zvilnēšanai, taču jūra gan ir bezgala patīkama un jauka. To arī izmantojām. Peldētāju bija daudz mazāk nekā zvilnētāju (bildē var manīt) - šķiet, ka francūžiem peldēties vēl šķita par agru. Man gan tā nelikās, jo pavasara beigas, kurās katru dienu ir +26, man ir kā vasaras pilnbrieds.

Citas reizes izvēlējāmies saimnieces ieteikto pludmali ciematiņā ar nosaukumu Villefranche-sur-Mer, kur akmentiņi bija daudz smalkāki, tāpēc pārvietošanās pa pludmali (un arī sauļošanās) bija daudz mīkstāka un patīkamāka.


10. Mākslas muzeji



Ļoti patika, ka Nicas muzeji savā starpā sadarbojas un, nopērkot biļeti uz vienu no muzejiem, ar to pašu biļeti var tikt arī daudzos citos.

Šoreiz sanāca izvēlēties no mājām netālo Henri Matisse jeb latviski Anrī Matisa muzeju, kā arī ar to pašu biļeti ieiet Modernās Mākslas muzejā. Izņemot modernās mākslas darbus, vienmēr ir interesanti paskatīties arī uz pašu muzeju, tā iekārtojumu un arhitektūru.

Nicas Modernās Mākslas muzeja ēka, no kuras jumta var pavērot pilsētu
Lielos vilcienos tas arī viss.

Vienīgais, ko gribas piebilst, ir tas, cik tur ir garšīgi augļi. Melones, persiki, mango, aprikozes. Iesaku, tur esot, baudīt augļus līdz neprātam, jo to sulīgumu un saules pielieto saldumu nekādīgi nevar salīdzināt ar Latvijā nopērkamajiem augļiem.

Latvijā tikmēr jābauda mūsu pašu gardumi - zemenes, mellenes, jāņogas un visu citu, kas izaudzēts pašu dārzos.

Priekā!

Viens malciņš franču vīna un kalnaino skatu

Nicas tirgus

10 jūlijs, 2017

Par Haruki Murakami pirmo romānu "Hear the Wind Sing"

Grāmatas iegāde un izvēle ceļojumam


Haruki Murakami romānu "Hear the Wind Sing" iegādājos Prāgas grāmatnīcā Shakespeare and Company (kopā ar vēl dažām grāmatām).

Taču, atgriežoties no Polijas - Čehijas ceļojuma, vispirms ķēros Kafkas vēstulēm, bet pārējā lasāmviela (tostarp Murakami) iegūlās plauktā labāku laiku gaidās.

Labāki laiki pienāca pēc pusgada, kad krāmēju somu jau nākamajam ceļojumam un meklēju savos plauktos kādu svara ziņā vieglāku ceļabiedreni. Šim kritērijam vislabāk atbilda divas - Murakami grāmata un "A Single Man", ko biju pavisam nesen iegādājusies grāmatnīcas Jānis Roze internetveikalā.

Ņēmu abas, bet pirmo sāku lasīt Murakami. Jau lidmašīnā.


Rihards tikmēr austiņās klausījās grupas Made in Heights mūziku un izrādījās, ka grupai ir dziesma ar nosaukumu Murakami. Tā tapa kolāžas trešā bilde (skat. virs teksta) ar diviem Murakami.


Stāsts


Sākot lasīt grāmatu, saikni sajutu uzreiz. Gan valodas ziņā (vienkārša angļu valoda), gan tematiski grāmata lasījās ļoti viegli.

Tematiski romānu varētu nodēvēt par "Viņi dejoja vienu vasaru".

Stāsts koncentrējas uz vienu vasaru jauna cilvēku dzīvē. Galvenais varonis lielāko daļu laika pavada kādā bārā, satiekoties tur ar savu draugu un reizēm pļāpājot ar bārmeni. Viņa vasara ir bezrūpīga un skaista. Kādu dienu viņš iepazīstas ar meiteni, ar kuru pakāpeniski sadraudzējas. Grāmatā varonis pastāsta arī par savām iepriekšējām attiecībām un šo to par savu ģimeni.

Ļoti patīk tas, cik neuzspiests, dabisks ir stāstījums.

Vasarai ejot uz beigām, galvenais varonis aizbrauc uz lielpilsētu mācīties.

Man kā lasītājai rodas nostalģiskas sajūtas, it kā būtu beigusies manis pašas vasara. Tāds mazliet priecīgs un mazliet skumjš stāsts vienlaikus.


Vēl mazliet par autora rakstīšanas stilu


Grāmatai ir ievads, kurā pats autors ir pastāstījis gan par to, kā viņš sāka savas rakstīšanas gaitas, gan par pirmā romāna rakstīšanu, gan arī par to, kā viņš atklāja savu rakstīšanas stilu.

Gribot rakstīt pēc iespējas vienkāršāk, viņš sācis rakstīt angļu valodā, (jo viņa angļu valoda bijusi diezgan nabadzīga), un tad izveidojušos stāstu viņš tulkojis japāņu valodā. Tādējādi viņš ticis pie sava stila - vienkāršas valodas, īsiem teikumiem, nepārspīlētiem aprakstiem.

Manuprāt, viņam ir izdevies lieliski, jo viņa vienkāršo rakstīšanas stilu vienmēr esmu apbrīnojusi.


Daži citāti no grāmatas


"All things pass. None of us manage to hold on to anything. In that way, we live our lives." 

"I guess your tastes come to resemble each other's when you've been living together a long time." 

"If we own things, we're terrified we'll lose them; if we've got nothing we worry it'll be that way forever. We're all the same." 

"I am like an old jalopy*. Fix one thing and another breaks down." 

*vecs auto

04 jūlijs, 2017

Pastniektaureņi un botāniskais s k a i s t u m s

Svētdiena. Izlasu internetā, ka Botāniskajā dārzā modušies (precīzāk - šķīlušies) pastniektaureņi*. Izklausās gana vilinoši, lai dotos apskatīt viņus dzīvajā un uzzinātu par tiem ko vairāk. Dienas beigās pat uzrakstu īsu dzejolīti par pastniektaureņiem, bet ne par to stāsts.

Pastniektaurenis

Pastkartes, ko no Taureņu mājas piedāvā nosūtīt Latvijas Pasts

*Viena no vārda “pastniektauriņš” (angliski “postman”) izcelšanās leģendām saistīta ar pastniekauriņu īpašību ātri apgūt un atcerēties vietas, kurās ir ziedoši augi. Šie garspārnu tauriņu ģints pārstāvji zināmos maršrutus regulāri atkārto, apciemojot katru ziedu dienu no dienas, tādējādi radot asociāciju ar pastnieku, kas katru dienu piegādā pasta sūtījumus vienā un tajā pašā maršrutā.

(informācijas avots: http://www.botanika.lu.lv)

Pēc Taureņu mājas apmeklējuma Botāniskais dārzs ir salijis.

Lietus Botāniskā dārza skaistumu tikai izceļ, padarot zaļo vasaras krāsu vēl sulīgāku. Īpaši fascinē lietus pērlītes, kas bariņos pulcējas uz kokiem un lapām.

Pastkartīšu rakstītāji cits pēc cita iziet no Taureņu mājas un ļauj lietussargiem sevi sargāt no lietus. Vai arī neļauj - (ja lietussargs aizmirsies mājās).





Monē noskaņas. Ūdensrozes.

Fuksijas

Tropu māja


Pastkaršu rakstītāji


Jasmīnu / ziedēšanas laiks
Meitene, kas pazaudējusi kurpi. Skulptūras autors: Aigars Bikše

Te tā ir.