28 augusts, 2017

Par maniem (gaidāmajiem) dzejas notikumiem šoruden (2017)

Rudens jau klāt, tāpēc ir īstais laiks pastāstīt par maniem dzejas plāniem un notikumiem šoruden.

Savas Dzejas dienas atklāšu Daugavpilī, viesojoties Latgales Centrālajā bibliotēkā (7. septembrī plkst. 14.00). Laipni lūgti! Pasākumā palasīšu savus jaunākos dzejoļus, - atlasot rudenīgākos darbus, kā arī pastāstot par savām dzejas aktualitātēm.


Tajā pašā dienā, tas ir vakarā, atgriezīšos Rīgā, lai turpinātu Dzejas dienu (un ne tikai Dzejas dienu) gaitas.

Viens no rudens pasākumiem, ko gaidu ar lielu, poētisku nepacietību, ir krievu dzejnieces Irinas Astahovas (Ah Astahova) dzejas vakars, kas notiks 8. septembrī. Uz Lielās Ģildes skatuves dzejniece prezentēs savu jaunāko krājumu "Kabatas planēta" un lasīs priekšā publikas iecienītākos dzejoļus. Kopš dzejniecei sekoju Instagram tīklā, esmu kļuvusi par lielu viņas fani un pat iedomāties nevarēju, ka tik drīz viņu varēs redzēt dzīvajā - tepat Rīgā. Ja būs iespēja, noteikti plānoju iegādāties arī kādu fizisku viņas grāmatas eksemplāru.

Viens no maniem iecienītākajiem (ikgadējiem) Dzejas dienu pasākumiem ir Ceļojums ar dzejniekiem, kas ļauj ne tikai paklausīties latviešu dzejnieku jaunākos darbus, bet arī pastaigāties ar dzejniekiem un iepazīt Rīgu. Pagājušajā gadā pastaiga norisinājās pa Āgenskalnu, bet šogad, ceļojot ar dzejniekiem, varēs iepazīt Ķīpsalu. Lai piedalītos pasākumā, 9. septembrī plkst. 12.00 jāierodas sabiedriskā transporta pieturā Ķīpsala. Pati dzeju nelasīšu, taču vienmēr cenšos šo pasākumu nepalaist garām, ja esmu Rīgā.

Ceļojums ar dzejniekiem 2016. gadā. Dzeju lasa Eduards Aivars

Vēl viens pasākums, kurā piedalīšos pati, ir tradicionālie dzejas lasījumi pie Raiņa pieminekļa, kas ik gadu notiek par godu Raiņa dzimšanas dienai un ir centrālais Dzejas dienu notikums. Šogad pasākums notiks 10. septembrī plkst. 14.00. Laipni lūgti! :)

2016. gads / Dzejas dienas

Nākamajā nedēļā (11. - 17. septembris) pēc Rainim veltītā pasākuma piedalīšos Starptautiskajā Atdzejas darbnīcā, kurā cits citu atdzejos deviņi dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas. Projekts tiek organizēts kā daļa no gatavošanās procesa Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Par Atdzejas darbnīcu un tās dalībniekiem vairāk var uzzināt šeit: http://www.lit-across-frontiers.org/events/poetry-translation-workshop-in-riga/

Dzejas dienu programma pieejama šeit: http://dzejasdienas.lv/pasakumi/

Pasākumu ir daudz, un tie ir ļoti dažādi. Nāc un baudi dzeju arī Tu!

Uz tikšanos! Skaistas un saulainas Dzejas dienas vēlot,
Inga

P.S. Nobeigumā pārsteigums, ar ko sastapos pavisam nesen, - TESTS "Kurš ir Tavs visu laiku mīļākais latviešu dzejnieks?"


Dzejas dienas 2016. gadā

24 augusts, 2017

Brauciens uz Sauriešu karjeru (rakstisks ievads + stāsts bildēs)

Rīts, kurā pamostos sešos un sāku rītu ar dzeju un saullēktu, un domu pierakstīšanu. Rīts, kurā līdz deviņiem ir vēl trīs stundas, ko veltīt klusumam sevī un sev klusumā.

Rīts, kas ir pamodies silts, un pārtaps par karstu dienu. Ļoti iespējams, pēdējo karstuma pielieto dienu šovasar. Mēs to nojaušam, tāpēc, nobaudījuši savas baltās un melnās kafijas, liekam somās grāmatas un dvieļus un dodamies peldēties. Uz jaunu vietu. Ne jaunu vispār, bet jaunu mums.

Uz Sauriešu karjeru, kur skaistas meža takas vijas ap ūdenskrātuvi, kur ūdens ir neparasti dzidrs un mirdzošs. Meklējot labāko krastu, baudām neskarto dabu. Nopeldamies, tad dodamies uz citu krastu, kur apmetamies uz ilgāku laiku.

Pēc laiciņa krastam pietuvojas gulbju mamma ar trim mazuļiem.
"Apgredzenots", - kāda sieviete saka.
"Vai tas nozīmē precējies?" - viņai uzjautā meita.




















20 augusts, 2017

5 INSTAGRAM konti, kas padara manu ikdienu košāku. III daļa

I daļu lasi ŠEIT!


II daļu lasi ŠEIT!


1) ah_astakhova


Kādu šīs dzejnieces ierakstu vai video, ja nemaldos, bija nošērojusi vai ielaikojusi Knipinska. Iespējams, ka citādi es par šo krievu dzejnieci nebūtu uzzinājusi. Septembrī Ах Астахова viesosies Rīgā - ar nepacietību gaidu viņas dzejas vakaru. Tikmēr ķeru iedvesmu no viņas instagram konta, kurā viņa bieži publicē dzejoļus video formātā.


2) oamul


Ļoti priecē un iedvesmo ķīniešu mākslinieka Oamul Lu gaišais, dzīvespriecīgais un brīžiem arī melanholiskais skats uz dzīvi, kas atainots viņa gleznās, gif bildēs, animācijās un dizaina produktos. Patīk arī nedaudzās, bet saulainās un skaistās fotogrāfijas no viņa dzīves un radošā darba procesa.


3) a_collage_a_day


Šī instagram konta būtība ir VIENA KOLĀŽA DIENĀ. Mākslinieces vārdā Helen Robertson devīze Trying to be an Artist, manuprāt, ir mazliet par pieticīgu, jo manās acīs viņa ir apbrīnojama Māksliniece ar lielo M. Ļoti dziļas, radošas un apbrīnojami precīzas ir viņas kolāžas.


4) veermeles


Iedvesmojošs instagram konts ar ļoti piemērotu un foršu devīzi: "ņem manas acis un skaties". Šādas acis man patiešām ir ļoti patīkami aizņemties, tāpēc ņemu un skatos.



5) loesje.latvia


Rakstīts vārds ir mana vājība. Vēl jo vairāk, ja tas ir oriģināls un asprātīgs, mudinot cilvēkus aizdomāties par savu dzīvi, ikdienas skrējienu, laiku un domāšanu. 

Cik saprotu, "Balti Melnā Revolūcija" jeb Loesje Latvia piedāvā Radošās rakstīšanas darbnīcas, un tieši tur top šie uzraksti, no kuriem veido plakātus un pēc tam arī fotogrāfijas sociālajiem tīkliem! 


Pastāsti komentāros par saviem iemīļotākajiem Instagram kontiem! :)

10 augusts, 2017

Foto sērija: saule un kāpņutelpa

Kas ir kāpņu telpa?

Man tas ir mirklis pirms.

Mirklis, pirms ienāku mājās.

Manai kāpņu telpai vasarā ir maģiska noskaņa. Saule iespraucas tajā pa mazizmēra logiem un skrien rotaļāties ar durvju rokturiem, zvaniem, trepēm, augiem un pat skaitītājiem. 

Lūk, un vienu dienu man ienāca prātā iemūžināt savas sajūtas par to, kā es to visu redzu un jūtu. Ne visas bildes ir tapušas vienā dienā. Centos ķert dažādas ēnas un dažādus mirkļus un noskaņas. Bildēšana norisinājās kādos 4-5 piegājienos.


















28 jūlijs, 2017

Neizlaist no rokām jeb mazs ieskats manās sajūtās par grāmatu "Astoņu ziedlapu roze"

"Astoņu ziedlapu roze" ir mana vasaras grāmata. Mans pārsteigums. Mans mierinājums. Mans laiks. Mans ceļš. Iesāku to ceļā uz Krāslavu un negribēju laist no rokām. Sajūta bija apmēram šāda gan lasīšanas brīdī, gan pēc tam, kad pabeidzu:



"Šī grāmata ir piedzīvojums," māsa teica, kad sacīju viņai, ka esmu to iesākusi. Un patiešām. Lasīt šo grāmatu nozīmēja to piedzīvot, to izdzīvot un izjust. Doties līdzi varonim uz pasaules skaistāko dārzu. Rušināties rozēs. Mīlēt savu darbu. Mīlēt visu, kas notiek. Brīnīties par pasauli, brīnīties par savām emocijām, nebaidīties mēģināt jaunas lietas, ļauties visam, kas notiek un parādās. Necerēt ne uz ko un cerēt uz visu. 

Šī grāmata plūst kā upe, izaug un uzplaukst kā roze. Šī grāmata ir kā vasara, kurai diemžēl jābeidzas, jo nāk rudens - gadalaiks, kas gandrīz vienmēr nozīmē melanholiju un nostalģiju.


Ja varētu nocitēt visu grāmatu, es to noteikti darītu. Ne jau atziņu vai izteikumu dēļ, bet sapņainās, maigās un jutekliskās noskaņas dēļ. Šī ir grāmata, kurai mierpilnu un laimīgu sirdi varu dot 5 no 5 zvaigznēm, tas, ir, 5 no 5 rozēm.

"Mēs lietojam arvien mazāk vārdu, jo nav jau nekādas vajadzības visu paust vārdos."

"Kad viss ir beidzies, kaut kas vienmēr paliek pāri."

"Nevaru noliegt, ka es tagad domāju par pasauli šādi: mēs divi un visi pārējie."