24 janvāris, 2017

6 INSTAGRAM konti, kas padara manu ikdienu košāku. II daļa

Ir instagram konti, kuru publikācijas gaidu ar nepacietību un kuri mani uzrunā kaut kā īpaši - caur ilgām, kaisli, stāstu, vienkāršību, mākslu un poētiskumu.

Turpinu dalīties savos favorītos. 

1. daļa tika publicēta pirms gada šeit.

1) ars.poetica_ (tulkojumā - dzejas māksla)


Mākslas, dzejas, kino, kaisles un jutekliskuma, kā arī brīnišķīgu citātu apvienojums vienā instagram kontā, kas pēdējā laikā ir viens no maniem absolūtiem favorītiem.

ars.poetica_


"I love you, with a touch of tragedy and quite madly." 
(Simone De Beauvoir)

"There are silences made just for us."
(Roberto Bolano)


Mūsdienu pasaules un ilgu attēlojums filozofiskās un dziļās ilustrācijās ar moto: Take your broken heart, make it into art

henn_kim



Pavisam nesen izveidots instagram konts, kas apkopo elpu aizraujošākos un spilgtākos Krāslavas skatus. Ielūkojos tur ikreiz, kad man pietrūkst manas mīļās, skaistās, dzimtās sirdspilsētas.

kraslava.i.love.you



Šis ir viens no kontiem, ar kura palīdzību remdinu savas ilgas pēc Parīzes. Ne jau pēc kliedzošās Eifeļparīzes, bet mierīgās, skaistās nostūru Parīzes, kas klusi turpina sevi ik dienu.

its_all_paris


Latvijā dzīvojošs dzejnieks ar pseidonīmu Misha Selifanov, kurš lielākoties raksta krievu valodā, taču viņam ir arī bilingvālie, tas ir, latviešu-krievu dzejoļi. Mani uzrunā viņa dzejas eksperimenti un arī skaistās dabas ainavas.

mishaselifanov


6) flos.lv


Stāsts par to, ka aiz katras herbārijkartītes slēpjas kāds lielāks vai mazāks ceļojums, pastaiga (došanās puķēs), stāsts un pacietība. Man ļoti patīk šī instagramkonta pieturēšanās pie stila un tematikas, kā arī dabas skaistuma "piezūmošana" jeb tuvplāns.

flos.lv

Arī man pašai ļoti patīk reizi pa reizei iespiest kādu (ceļojumā noplūktu vai uzdāvinātu) puķi dienasgrāmatā - tas rada tādu saldenrūgtu nostalģiju par atmiņu saglabāšanu/iemūžināšanu.

15 janvāris, 2017

Mani sauc Lūsija Bārtone. Elizabete Strauta

Ģimene - tā ir vieta, no kurienes mēs nākam. Apzināti saucu to par vietu, jo tā ir pirms pilsētas, pirms valsts, pirms visa. Tas ir mūsu pirmsākums. Tur mēs iemācāmies pirmos vārdus, pirmos glāstus, pirmos soļus, pirmās dusmas, vilšanās, savu pamatvērtību pieredzi, savus iespaidus par to, kā darbojas pasaule un cilvēku attiecības. Tieši tāpēc tā ir tik svarīga vieta, kas ietekmē to, kādi mēs esam, to, no kā mēs baidāmies, to, kā mēs mīlam, kā mēs jūtamies attiecībās un vienatnē.

Lai gan bērnību mēdz dēvēt par laimīgo laiku, par drošības saliņu un bezrūpīgāko dzīves periodu, reti kurš tā simtprocentīgi var tam piekrist, jo tas vienlaikus ir arī laiks, kurā sakņojas visas mūsu lielās problēmas, ar ko saskaramies, kad esam jau izauguši un jautājam sev - kāpēc esmu tāds, kāpēc es uzvedos tā, kāpēc man pietrūkst tā u.tml. 

Un bērnība ir atbilde. Attiecības ar vecākiem ir atbilde. Ne uz visu, visu, protams, bet uz ļoti, ļoti daudz ko. Un tieši par to ir šī grāmata "Mani sauc Lūsija Bārtone" - par atbilžu meklēšanu sevī, savā bērnībā, sarunā ar mammu. Sarunā, kas ir tik ļoti svarīga un tik ilgi, ilgi gaidīta, jo bērnības bagāža, ko visu laiku nesam sev līdzi, ļoti bieži kļūst tik smaga, tik neizrunāta, tik nepanesama, ka tā vienu dienu ir jāsāk krāmēt laukā. Atceroties. Iedziļinoties. Piedodot. Panākot pretī.

Ko, protams, izdarīt nav viegli. Un tomēr tik ļoti gribas sasniegt to iekšējo mieru, ko sniedz sakārtotas, izrunātas attiecības. 

Bet vai tas ir iespējams? 

Īpaši, ja otrs cilvēks nav ar mieru un...

... ļoti iespējams, ka atbilde uz to ir meklējama viņa paša bērnībā.

Skaudra, sirdī dzeloša grāmata, kas katram liks parakņāties sevī un savā bērnības bagāžā. Un, ticiet man, - viegli tas nebūs.

#manisauclūsijabārtone

12 janvāris, 2017

Franz Kafka. Letters to Milena

Ievads. Prāga


Pagājušā gada novembrī biju Prāgā, kur, apmeklējot Kafkas muzeju, nonācu līdz domai, ka "suvenīrs", kas man pašai sev jāatved no Prāgas, ir kāda Kafkas grāmata. 

Ielu māksla Prāgā (Kafka čehu valodā nozīmē vārna)

Nekad iepriekš neko no Kafkas nebiju lasījusi, tāpēc izvēles horizonts bija visai plašs, taču, ienākot "Shakespeares and Sons" veikaliņā, kas atradās turpat netālu no muzeja, pirmais, kas iekrita acīs, bija Kafkas vēstules Milenai. 

Mans "suvenīrs" no Prāgas - grāmata "Franz Kafka. Letters to Milena"

Žanrs


Vēstuļu žanrs ir ļoti intīms, neparasts un skaists, manuprāt. Lai gan vēstule tiek adresēta kādam cilvēkam, tomēr bieži vien ir sajūta, ka patiesībā tas ir monologs pašam ar sevi, izvēloties tēmas, kas rakstītājam ir svarīgas un aktuālas rakstīšanas brīdī (ikdienas darbi, laikapstākļi, emocijas, veselības stāvoklis, (kas Kafkas gadījumā tika pieminēts ļoti bieži, jo viņš daudz slimoja) lasītās grāmatas, avīzes, apmeklētās vietas, satiktie cilvēki u.tml. Un, protams, caur to visu paralēli tiek uzrunāts arī vēstules adresāts, kuram gribas pastāstīt svarīgāko, atbildēt uz viņa sacīto, pajautāt, kas jauns viņa dzīvē un varbūt - sarunāt tikšanos.


Attiecības



Franca Kafkas un Milenas attiecības bija ļoti sarežģītas un svārstīgas. Viņi iepazinās, kad Milena sāka tulkot Kafkas darbus, pēc tam viņi sarakstījās caur vēstulēm, jo Francs dzīvoja Prāgā, bet Milena - Vīnē, turklāt bija precēta. Vēstulēs viņi nepārtraukti mēģināja sarunāt tikšanos, taču, cik sapratu, dzīves laikā viņi satikās tikai dažas reizes. 

Bilde no maniem vēstuļu rakstīšanas vakariem

Viņu jūtas noteikti varētu nosaukt par iemīlēšanos, taču lielākoties tās bija balstītas uz ilūzijām vienam par otru. Sarakste abiem kļuva par sava veida atkarību, viņi rakstīja/sūtīja vēstules katru dienu, degot nepacietībā saņemt atbildi. Taču - kā jau rakstīts vārds - tas bieži atnesa ne tikai prieku un aizgrābtību, bet arī pārpratumus, ko rakstiski atrisināt ir daudz sarežģītāk, nekā sarunājoties aci pret aci.

Laika prognoze, rakstot vēstules


Nobeigums


Vēstuļu rakstīšana abiem aizņēma tik daudz laika un enerģijas, ka sāka traucēt darbam, miegam, visam, tāpēc pēdējās vēstulēs Kafka pats piedāvāja Milenai sākumā rakstīt retāk, tad pārtraukt saraksti pavisam, jo nespēja vairs izturēt spriedzi, kas pārņēma viņa ikdienu.

Atkāpe


Savās vēstulēs Kafka ļoti daudz filozofēja par vēstuļu rakstīšanu, ilgām, bailēm. Mani ļoti uzrunāja viņa izteiktās domas. 

Lūk, daži no maniem mīļākajiem grāmatas citātiem:


"There's no law to prevent me from writing to you once again." 

"It's actually impossible for a letter to have arrived, but try and explain that to the heart."

"Recently I dreamed about you again, it was a long dream, but I remember hardly anything of it. I was in Vienna, of which I remember nothing, but then I came to Prague and had forgotten your address, not only the street but the town too, everything."

"I couldn't write in the office because I intended to work and I couldn't work because I was thinking of us."

"Either the world is so tiny or we are so enormous, in any case we fill it completely."

"It's rather gloomy in Prague, no letter has arrived, the heart is a little heavy."

"All day long I was preoccupied with your letters, in torment, in love, in worry, and in quite an indefinite fear of something indefinite."

Kādas durvis Prāgā (11/2016)

09 janvāris, 2017

4 dziesmas, kurām esmu rakstījusi vārdus

To, ka mani dzejoļi kādreiz varētu kļūt par dziesmām, sākumā, protams, nemaz nevarēju iedomāties. Taču, pirms vēl mani uzrunāja Jānis Ķirsis no grupas Framest, internetā uzskrienot dažiem maniem dzejoļiem un saskatot tajos melodiskumu un potenciālu kļūt par dziesmu vārdiem, viens mans draugs Raivis pirms kādiem gadiem desmit, trinkšķinādams ģitāru, bija ierakstījis dažas audio skices (par tekstiem ņemot manus dzejoļus) - tieši tas bija brīdis, kad pirmoreiz noticēju, ka, iespējams, manu dzejoļu draudzība ar mūziku varētu izdoties. Viņš gan vairs pagaidām mūziku nerada (un skices palikušas viņa radošās vēstures skapītī), taču manis radīto tekstu mijiedarbība ar mūziku turpinājās, satiekot Jāni Ķirsi. Viņš ir radījis trīs dziesmas ar maniem vārdiem - divas no tām ir Framest izpildītas (un abas ļoti ziemīgas) un viena - Ineses Ērmanes iedziedāta (par pamatu ņemot vienu manu ļoti senu dzejoli "Oda rutīnai", kuram nākamgad apritēs 10 gadi). Paldies Jānim par lielisko sadarbību. Ceru, ka tā turpināsies. :)

Iznākot pirmai dziesmai ar maniem vārdiem, kas bija "Diviem cilvēkiem", nonācu plašākā redzeslokā, un mani uzrunāja Vineta Elksne, aicinot palīdzēt viņai ar tekstu vienai grupas Lady's Sweet dziesmai, kurai jau bija gatavs nosaukums un piedziedājums. Tā bija pirmā reize, kad tekstu rakstīju gatavai melodijai. Tas bija daudz sarežģītāk nekā vienkārši uzrakstīt dzejoli vai pielāgot to melodijai, taču mums izdevās, un tā radās dziesma "Tu mani cel", ko pēc tam izmantoju savai kāzu dejai, jo tā likās liriska, romantiska un personiska.


1. FRAMEST - DIVIEM CILVĒKIEM




2. LADY'S SWEET - TU MANI CEL



3. FRAMEST - ZIEMĀ (dziesma, kas 2015. gadā iekļuva konkursa SUPERNOVA pusfinālā)


Dziesma "Ziemā" iedziedāta arī ķīniešu valodā: https://soundcloud.com/framest/winter


4. INESE ĒRMANE - ODA RUTĪNAI

28 novembris, 2016

Tumšajos rudens vakaros izlasītais (Lea. Sargies ziemeļvēja. Love Poems. No perfekcionisma uz mīlestību)

Lea. Paskāls Mersjē


Aizkustinošs, sāpju pilns, pat traģisks stāsts par meiteni - vijolnieci, kura ar vijoles spēli, iespējams, mēģināja sevī kompensēt piedzīvotos zaudējumus (vismaz tāds iespaids radās man), un beigās zaudēja pati (zaudēja visu - sevi, talantu, dzīvi), taču stāsts mani līdz galam neaizgrāba, nepaņēma tieši stāstīšanas veida dēļ. Stāstu atklāj svešinieks, kuram to uzticējis Leas tēvs. Man tas traucēja un neļāva līdz galam, līdz pilnībai izjust un noticēt.



Sargies Ziemeļvēja. Daniels Glatauers


Ak! Sargies, ka šī grāmata tevi iepūtīs sevī iekšā un tev negribēsies prom, - negribēsies, lai beidzas.
Man ļoti patika šī grāmata! Man patika, cik ātri tā lasījās, cik ļoti es tai dzīvoju līdzi... Tās ritms (gan valodas, gan formas iespaidā) (e-pastu sarakste) aizrauj ne pa jokam! Iesaku, iesaku! Ja ir iespēja, lasiet!

Tā atgādina, cik ļoti mums patīk dzīvoties, uzkavēties ilūzijās, dažkārt pat apmesties tajās uz dzīvi, nemaz negribot atgriezties realitātē, kur viss nav tik izskaistināts, spožs. Tā atgādina par virtuālās vides mulsinošo spēku, varu pār mums, mūsu jūtām un pašsajūtu. Tā parāda virtuālās realitātes spēju uzburt sajūtu, ka mēs pazīstam cilvēkus otrpus ekrāna, iespējams, pat nekad viņus nesatikuši.



Pablo Neruda Love Poems


Necēlās roka atzīmēt goodreads, ka šī grāmata ir izlasīta, jo to var šķetināt un šķetināt, lasot pa rindai, pa dzejolim - to arī turpināšu darīt, jo labas dzejas grāmatas reti var būt izlasītas... Un šī ir patiešām laba. Dzejoļi ir kaisles bagāti, izjusti, emociju, erotikas, mīlestības piesātināti, atzīšanās pilni.

Perhaps very late our dreams joined (page 17)



No perfekcionisma uz mīlestību. Elīna Zelčāne


Lai kā pašpalīdzības grāmatas tiktu lamātas, arī mana roka dažreiz līdz (pēc) tām aizstiepjas. Īpaši tumšajos gadalaikos, kad gribas sevī mazliet parakties.

Šī grāmata akcentē mūsu vēlmi izskatīties labākiem (vai darīt kaut ko tikai tāpēc, lai izskatītos labākiem) pašiem par sevi.

Kāpēc mēs tiecamies pēc perfektā, kas nav un nebūs sasniedzams? Tas ir mīlestības trūkums, pirmkārt, pašiem pret sevi. Mēs tiecamies mīlestību nopelnīt. Mēs ticam, ka mūs mīlēs tikai tad, ja...
Kaut gan tā nevajadzētu būt. Jātiecas pēc sava kodola, jātiecas būt pašiem sev.

Man patika. Saskatīju daudz vērtīgu domu.


Šobrīd lasu:

The Art of Thinking Clearly. Rolf Dobelli
Letters to a Young Poet. R. M. Rilke

Tuvākie lasāmplāni:

Hear the Wind Sing. Haruki Murakami
Pieaugušie bērni. Džons Frīls, Linda Frīla

27 novembris, 2016

12 pastkartes no Liepājas novembra

Ieplāno Liepāju - man saka pastkarte, ko saņemu Liepājas muzejā. 

Ieplāno vēju, ieplāno tumsu, ieplāno klusumu, ieplāno jūru, ieplāno lietus lāses, ieplāno mākslu, ieplāno sniegpārslas, ieplāno zvaigžņotas nakts debesis, - man gribas piebilst, - bet no otras puses gribas iečukstēt tev ausī - neplāno neko. Ļaujies!

Ļaujies Liepājas novembrim un vējam, kas uz pirkstgaliem ieskrienas kailo koku virsotnēs, viļņiem, kas skrien pretī, atsitoties pret krastu, kuru skāruši simtiem tūkstošu cilvēku soļu.

Ieklausies sevī. Atbildi pilsētai. Ar skatienu, elpu, sirdspukstiem.












17 novembris, 2016

8 dziesmas, ko klausos tumšajos novembra vakaros

1. Agnes Obel ~ Words Are Dead


2. Aquilo ~ Calling Me


3. Nouvelle Vague ~ Dance With Me


4. Lotte Kestner ~ I Want You


5. Seafret ~ Oceans


6. Kings of Leon ~ Conversation Piece


7. Ben Howard ~ I Forget Where We Were


8. Sam Hunt ~ Take Your Time


10 novembris, 2016

10 pastkartes no ceļojuma Rīga - Varšava - Prāga - Lodza - Rīga

Pagājušajā nedēļā biju ceļojumā. Lai pastāstītu, kā man gāja, izvēlējos 10 no uzņemtajām fotogrāfijām, kuras sūtītu kā pastkartes no sava ceļojuma.

1.

Divi. Ar Varšavu aiz muguras.

Bilde uzņemta pirmajā Varšavas apskates vietā, kuru apmeklējām un kas man ļoti iekrita sirdī - Varšavas Universitātes jumta dārzi, kas iekārtoti gluži kā parks (ar daudziem tiltiņiem, soliņiem, augiem, krūmiem, dekorācijām utt.), kur var palūkoties uz plašo pilsētas panorāmu (ar jaunajām augstceltnēm) no visiem leņķiem. Nokāpjot no jumta, parks turpinās - tāpēc nudien (balti) apskaužu studentus par tik daiļu vietu, kur pavadīt starpbrīžus vai laiku pēc/pirms lekcijām.

2.

Sienas gleznojums Varšavā. Adrese: Widok 11

Otrā bilde jeb pastkarte ir veltījums Varšavas sienu gleznojumiem, kuru patiešām nav maz un kas ir lieliskā kvalitātē un izpildījumā. Bildē redzamā gleznojuma autori ir mākslinieku apvienība Cyrcle (no Losandželosas).

3. 

Diedelniece Skaryszewski parkā

Trešā bilde ir amizants kadrs no pastaigas Varšavas Centrālparkā Skaryszewski, kur līdzās cilvēkiem pastaigājās arī vāvere. Izskatījās, ka viņa kādu (vai drīzāk kaut ko) meklēja jeb diedelēja, taču no lielās uzmanības drīz vien pazuda atpakaļ kokos.

Parka sakarā jāatzīst, ka pieelpojāmies tur kilometriem Varšavas rudens zelta, kas bija neaprakstāmi skaists, čaukstošs un patiešām - pašā plaukumā.

4.


Neona muzejs Varšavas hipsterīgākajā rajonā Soho Factory

Varšavas modīgajā Neona muzejā apskatāma izcila neona izkārtņu kolekcija no 60.-70. gadiem, kas simbolizē tā laika ekonomisko plaukumu un pilsētas nakts dzīvi. Protams, arī šodienas Varšavā var atrast krietni vien vairāk neona izkārtņu nekā, piemēram, Rīgā, taču, ja interesē un patīk dizaina vēsture, šrifti un lieliska atmosfēra, uz muzeju vērts aiziet.

5.


Daudz stundu pavadīts ceļā, vērojot skaistas ainavas, kas mainās un skrien.

Būt ceļā ir viens no maniem vismīļākajiem laika pavadīšanas veidiem. Šoreiz ceļojām ar auto, tāpēc bija iespēja ķert un tvert ar acīm un iemūžināt atmiņā skaistās un rudenīgās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Čehijas ainavas, īpaši pārsteidza kalnainie skati, no Polijas puses tuvojoties Čehijai.

6.


Laimīgie un ceļotāji laiku neskaita

Laimīgie un ceļotāji laiku neskaita, taču Prāgas Astronomisko pulksteni, kas uzstādīts tālajā 1410. gadā, nevar neapskatīt. Tas bija mūsu pirmās nakts pastaigas galamērķis. Biju ārkārtīgi pārsteigta par lielo tūristu pieplūdumu (kā man likās nesezonā), tāpēc ilgi pie pulksteņa neuzkavējāmies un gājām tālākā pastaigā gar kanālu, kurā peldēja (nepārspīlēju) simtiem gulbju. Varens skats.

7.


Prāgas krāsas

Sastapt cilvēkus, kas ir radīšanas vai lasīšanas procesā, ir mana vājība. Ja esmu ar fotoaparātu, es nevaru šādus skatus palaist garām. Šajā bildē gan tikai mākslinieka soma un krāsas, bet kopā ar skatu uz Prāgas jumtiem, manuprāt, vareni izskatās kopā. Arhīvā ir arī bilde ar pašu mākslinieku, bet šī man pašai likās tuvāka un noskaņām bagātāka.

8.


Prāgas burvīgie tramvaji

Ieraugot burvīgos senatnīgā izskata Prāgas tramvajus, mirklī ievēlējos ar kādu no tiem izbraukt. Iespēja radās, dodoties no Modernās mākslas muzeju uz centru. Tieši tajā brīdī sāka līt. Vienīgā lietus reize Prāgas ceļojuma laikā. Pa tramvaja logu vēroju pilsētniekus veram vaļā krāsainos lietussargus un priecājos, ka paši esam paglābti, jo lietussarga līdzi nebija. Izkāpjot no tramvaja, lietus bija beidzies.

9. 


Prāgai piestāv rozā jeb skats no Kārļa tilta

Skaistākais no Prāgas saulrietiem piedzīvots, (jau nelielā nogurumā) ejot no lieliskā Kafkas muzeja, (ko noteikti arī iesaku apmeklēt) un plānojot turpmāko vakaru. Ļoti, ļoti skaists novembra saulriets uz slavenā Kārļa tilta ap pieciem vakarā. Prāgai piestāv rozā. Ceļotājiem piestāv saulrieti.

10.


Pārsteigums. Pilnīgi nejauši uzieta skulptūrdāma (turpat blakus bija arī līdzīgs kungs).

Kādā no rītiem - pēc bagātīgām brokastīm kādā Prāgas franču pâtisserie - sastapām šādu dāmu, kas karājās starp ēkām, turoties pie lietussarga. Turpat netālu bija arī kungs. Nav ne jausmas, kāds stāsts slēpjas zem šīm gaisa skulptūrām, bet tās mani fascinēja. Lieliski iederējās pilsētvidē un uzlaboja garastāvokli.

12 oktobris, 2016

Performance "Vīns un dzeja 6000 sekundes" Zunda dārzā

Ievads. Uzdevums


Septembrī (vēl pirms Dzejas dienām) mani uzrunāja pasākumu aģentūras Skudras metropole veidotāja un LNT Brokastu vadītāja Gundega Skudriņa, kā arī viņas kolēģe Nora Ūpe ar piedāvājumu iesaistīties performances "Vīns un dzeja" veidošanā. Neko daudz nenojaušot par gala rezultātu (vien to, ka BŪS ĻOTI, ĻOTI SKAISTI), nevilcinoties teicu JĀ un ķēros klāt darbam - galu galā no manis bija nepieciešams tieši tas, kas man sirdij ir vistuvākais - dzeja. 

Process


Dabūjot rokā pasākuma scenāriju, kas lielākoties sastāvēja no dažādu vīna baudīšanas rituālu aprakstiem, kā arī norādēm, kas notiek telpā (gaisma, tumsa, aktieru intonācijas, lasījumu veids, klavierspēle, publikas iesaiste utt.), mans uzdevums bija piešķirt scenārijam tekstuālo daļu - dzeju, dzejoļus - gan savus, gan pēc saviem ieskatiem arī citu autoru dzejoļus - saistot un sapludinot tos ar performancē notiekošo. 

Jutos brīva ļauties gadsimtu pludināšanai, dzejas krājuma "Tu neesi sniegs" dzejoļus sakompilējot kopā ar franču 20. gs. dzejniekiem, kā arī ar tādiem latviešu autoriem kā Klāvs Elsbergs, Vizma Belševica, Ojārs Vācietis u.c.

Tiekoties ar aktieriem, kas lasīs dzejoļus, tekstu izvēlē veicām pavisam minimālas korekcijas, šur tur pamainot secību un nomainot vienu dzejoli.

Izdarot savu darbiņu, ar lielu nepacietību gaidīju pašu performanci, mazliet attālinoties no tālākā sagatavošanās (un mēģinājumu) procesa.

Lai arī (uz papīra) man bija zināma performances gaita, tomēr par daudzām detaļām nebiju informēta un joprojām jutu milzīgu intrigu par to, kā viss izskatīsies un notiks dzīvajā.

Rezultāts. Performance


Ierodoties pasākuma dalībniekiem tika atņemti telefoni (katrs tika ielikts kastītē, kur pēc tam kopā ar telefonu gaidīja pārsteigums - visu performances organizatoru un veidotāju foto ar pateicību par kopābūšanu), kā arī, gaidot performanci, kas notika Zunda dārzu telpā, pie ieejas varēja pasildīties pie īsta ugunskura - tas bija lielisks (un, mmm, cik silts) ievads poētiskajai pasākuma noskaņai.

Ienākot tumšā, tumšā telpā, kuras grīda bija noklāta ar no grāmatām izplēstām lapām, sāka ne tikai skanēt dzeja, bet arī pa vienai tika iedegtas svecītes... Arī apmeklētāji tika aicināti kļūt gaismas radītājiem. Tika iedalīti sērkociņi un pamazām (kopā) iedegtas daudzās sveces, kas piepildīja telpu ar siltumu, gaismu, kopības sajūtu.

Dzejoļus lasīja aktieri Jana Herbsta un Kārlis Reijers - gan pa vienam, gan duetā, dialogā, kanonā - ļoti dažādi. Intonācijas, noskaņas katram dzejolim bija ļoti atšķirīgas, kas pacēla dzejas performanci ārkārtīgi augstā līmenī, rodoties stāstiem, saspēlēm, drāmām un klusuma brīžiem. Katrā dzejolī varēja ieklausīties gan kā atsevišķā stāstā, gan kā daļā no visas performances kopējā stāsta, kas bija par mīlestību, par laika ritējumu, par tumsu, par gaismu, par rudeni.

Nelielajās dzejoļpauzēs notika vairāki (balt-&sarkan-)vīna baudīšanas rituāli (tostarp ugunīgais, kā arī viens no interesantākajiem bija simboliska vīna dzeršana no cilvēka dzīslām), kā arī skanēja ļoti skaista un noskaņu-papildinoša klaviermūzika.



Emocijas


Jutos (un joprojām jūtos) saviļņota un apreibusi no iespējas BŪT daļai no šī emocionālā, ārpasaulīgā, gaismas (un bezgala skaistu ideju) bagātā sajūtu piedzīvojuma.

Man kā dzejas rakstītājai un mīļotājai tas bija milzīgs piedzīvojums redzēt/dzirdēt savu un citu sev mīļu dzeju tik izjustu, tik apreibinošu, tik kaislīgi izpildītu.

Tā ir GAISMA, ko atcerēties, kurā ieritināties un kura sildīs VĒL ILGI!













Bilžu autors: Jānis Vīksna