Aglona, mana tradīcija no bērnu dienām..
Rindā pēc svētības,
saglabāt sūtību,
nosargāt ticību..
Izgaist jautājums, vai vērts stāvēt 6 stundas garā rindā, lai iekļūtu (precīzāk - iespiestos) baznīcā. Laiks, lai pārdomātu un novērtētu to, kas šai dzīvē dāvāts...
/InGa
6 komentāri:
Priex bij staaveet Tev blakus un iespiest bazniicaa....
hihihhi
Oj, labs jautājums!
Nu jaaa - ir dažas lietas - par kuriem Tu vari bezgalīgi domāt - vai tieshām ir vērts to darīt, gaidīt, domāt par to, sapņot.... Nu katrs izvēlas sev ceļu, ta kā - 6 studnas, 26 stundas, 3 mēneshus vai vispār visu mūžu...
RaBBit? Ak, Tu tā biji, kas nogrūda visu rindu gar zemi..?
Nas, piekrītu!!! :*
Aglona gan ir atsevišķs gadījums.. Daži cilvēki stāv rindā uz baznīcu godīgā ceļā, citi, savukārt, ielien, lai tik ātrāk tikt.. Man jau nav žēl.. lieku stundiņu pastāvēt..
Bet viņus nesaprotu.
/InGa
Galvenais esam godam to izturējuši, un viss vēl priešā, jo kā saka, kas lēnāk brauc, tas tālāk tiek, tāpēc var izspriest pašiem, kas kuram labāk.
piekrītu! nekur jau nevajag steigties! dzīve visu un visus noliks savās vietās...
/InGa
Ierakstīt komentāru