Vakar māsa ierosināja iet pagalmā ēst mammas tikko vārīto biešu zupu. Garāmgājējs - kaimiņš viegli nosmīnēja un pajautāja, vai mēs ārā ēdot zupu, lai to atdzesētu vai sasildītu. Es aizdomājos, jo tādā tveicē zupu varētu arī uzkarsēt, bet māsa nedomājot atbildēja - lai atdzesētu :D! Pasmējāmies un turpinājām mieloties ar pusdienām :D!
Pagalmu būšana ar to vien nebeidzās. Vakarā es ierosināju draugam pastaigāt pa Krāslavas pagalmiem, kur bērni rotaļājas, skraida, zīmē tauriņus uz asfalta, šūpojas, aizvadot savas bērnības dienas. Varbūt arī viņi pēc gadiem desmit vai divdesmit ieinteresēti pastaigāsies turpat, lūkojoties, kā klājas Krāslavas pagalmiem.
Pagalmu būšana ar to vien nebeidzās. Vakarā es ierosināju draugam pastaigāt pa Krāslavas pagalmiem, kur bērni rotaļājas, skraida, zīmē tauriņus uz asfalta, šūpojas, aizvadot savas bērnības dienas. Varbūt arī viņi pēc gadiem desmit vai divdesmit ieinteresēti pastaigāsies turpat, lūkojoties, kā klājas Krāslavas pagalmiem.
Mēs atradām savu Titāniku.
/InGa
3 komentāri:
:) mums vēl visa pasaule priekšā, ja mēs pagalmos atrast spējam, tad iedomājies, ko pasaule mums vēl sniegs!
Viss vēl ir priekšā!
Aha, tas gan! Pagalms, iela, pilsēta, rajons, valsts, Eiropa, pasaule... -----------> daudz jo daudz, ko meklēt, atrast, par ko priecāties! :D
/InGa
Tieši tā!
Ierakstīt komentāru