Tu piedzimi četrstūru būrī,
iedzini sevi stūrī,
nebij’, ko darīt;
tu skaitīji visu pēc kārtas –
cik sniegpārslai staru,
cik ziemu gadā, cik pavasaru.
Reiz pulksteņa rādītājs apmulsa sekundes simtdaļā,
un sadrupa uz pusēm.
nevienam neatzinās,
un
laiks sāka vienmērīgi ritēt
uz priekšu un atpakaļ,
cik atpakaļ, tik uz priekšu.
Kad bultas satapās divpadsmitos,
tu izlauzies no būra pie pelnrušķītes savas
ar dūrēm laikrādi apturot,
Laikam parādot mēli.
/InGa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru