Izvelc mani ārā pat tad, ja niķojos.. Velc aiz rokām, kājām, vienalga.. velc!!!
Uzdāvini man mazu puķīti, ziliem ziediņiem; es pasmaidīšu un izdomāšu pīt pieneņu vainadziņu, jo vēl neesmu aizmirsusi, kā..
Tu man gribēsi palīdzēt, bet es būšu tik aizrāvusies, ka nepamanīšu to.. Vai vai vai..
Dejosim tik viegli un brīvi kā taurentiņi (tie baltie)!!
Skaitīsim skudriņas pūznī, kas steidzas, bet mēs nesteigsimies, labi? Mums skudriņas netraucēs.
Tā kā tu lielāka auguma, tad uzliksi vainadziņu kokā. Ja kāda meitene atradīs, tad viņai drīz būs kāzas (tā mamma teica).
Tā mēs spēlēsim mieru ar pavasari. Tu nebaidīsies no nātrēm.
Daugava tecēs mums garām, bet laiku mēs noķersim aiz astes!
/InGa
3 komentāri:
Super, emocijas, emocijas un vēlreiz emocijas, kas gan var rasties un kopīgi dauzoties, mēs tiešām nesteidzmies, un nesteigsimies izbaudīt mūsu brīnišķo tuvūbas sajūtu, mūsu skaisto Pavasari, jo labos mirkļus tiešām negribas steidzināt. par laiku arī piekrītu, ja vien spēsim, tad laiku pašī sev diktēsim :) :*
Rihards
Yay! Nu ka vienmer azh murashki po kozhe pobezhalI!!!! Gudj!
liellielliellielPALDIES!
Ierakstīt komentāru