Londona ir stāsts, kas jāraksta katram pašam un glezna, kas pašam jāuzzīmē.Es paņemu pildspalvu un rakstu:
"Viens ir skaidrs - šī miljonu pilsēta nepieder naivajiem un brīnumiem - ticīgajiem. Pret tādiem šī sala ir skarba un acis uz realitāti atveroša. Uz tādiem Londonai nav laika. Tur laiku neiznieko un netērē, bet gan cīnās ar un par to. Būtībā jau mēs visi brīvo laiku pērkam strādājot un tērējam, maksājot naudu. Vai nav paradokss? Jā, taču Londonā brīvais laiks maksā daudz dārgāk nekā Latvijā, bet arī par darbu tur maksā vairāk.
Londona ir ātra kā metro. Turklāt, katrai līnijai ir sava krāsa. Brauc kā pa varavīksni, pats mainot krāsas. Visam sava vieta, un pats izvēlies maršrutu. Nevienu neinteresē, kur tu dodies, bet, ja jautāsi pēc palīdzības, tev laipni atbildēs, vienīgais - tu nezināsi, vai pareizi, kamēr nepārbaudīsi pats!
Es paņemu rokā otu un zīmēju:
lidmašīnu un lietussargu. Līst tikai atpakaļceļā uz lidostu, un tikai tad es noticu, ka tā bija Londona, kur es pavadīju brīvdienas, jo Londona nav Londona, ja nelīst...
/InGa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru