Pamosties, paskaties pa logu un ieraugi ar tumšiem mākoņiem aizvilktas debesis. Acis līp ciet, un ķermenis tāpat spītējas savākties jaunai dienai. Bet, iedomājies, ja šī diena būtu tāda pirmā, kad Tev būtu iespēja redzēt lietus lāses? Vai Tu nepriecātos? Vai neuztvertu to kā ko neparastu? Tad, lūk, es pieceļos, atveru miegainās acis un priecājos par šo dienu! Par šo vasaras dienu - siltu un vienīgo šajā dzīvē un pasaulē. Katram atšķirīgu, bet visiem vienīgo.Šī vasara ir brīnišķīga! Pārmaiņu pilna. Šī nedēļa ir piepildīta - ar jauna dzīvokļa meklējumiem, ar salsas deju, ar itālu rakstnieka šokējošu grāmatu, ar siltumu, ar kartiņu idejām, ar parkiem, ar ciemošanos pie draugiem, ar pusdienām Lido pie āra galdiņa... un vēl... un vēl daudz priekšā, bet nesteigšos notikumiem pa priekšu! Lai ir, kā ir!
"Vienmēr var būt citādāk, bet nekad nav. Kādēļ lai būtu?" Tiešām - kādēļ?
/InGa
7 komentāri:
1) to, ka viss varētu būt citādāk nosaka mūsu pagātnes izvēle, izvēle ir vislielākā dzīves spēja;
2) nav jānožēlo to, kas varēja būt citādāk, bet gan to, kas varētu būt, kļūt citādāks!
Ieskaties: http://arvis.wen9.com/dzeja.htm
Paldies par komentāru!
Protams, pagātnes lēmumi ir mūsu šodiena... un es jau to pašu saku, ka nav jānožēlo tas, kas varēja būt citādāk, bet, protams, jātic savām spējām ietekmēt šo brīdi, kas atkal ietekmēs nākamo!
Diemžēl Tavu linku nevaru atvērt!
InGa
Skaidrs, tad pamēģini šo: arvis.wen9.com/dzeja.zip!
Aha. Pamēģināju. Paldies!
Paldies! Vai drīkstu pajautāt kurš ir Tavs mīļākais "dzejolis" (no tiem)?
Godīgi sakot, nevaru tā nosaukt. Man Tavi dzejoļi vairāk asociējas ar stāsta formātu/saturu, pietrūkst tēlainības... Liekas, ka rakstot dzejoli, Tu izliec visu, kas uz mēles, nevis uz sirds. Manuprāt, vajadzētu atstāt vairāk vietas lasītāju domām. Nezinu, vai saprati manu domu, bet jebkurā gadījumā tas ir mans subjektīvais viedoklis ;)!
Labi, paldies...
Ierakstīt komentāru