Pēc filmas "Chocolat" noskatīšanās + izlasot vienā rakstā rindas, "zinātnieki ir pierādījuši, ka atkal un atkal iemīlamies sevī - tātad cilvēkos, kas līdzinās mums pašiem gan runas veidā, darbībā, gan savā ziņā arī izskatā" pārliecinos, cik tomēr cilvēka pašizziņa ir egoistiska parādība. Meklējam sevi ne tikai grāmatās, filmās, mūzikā, mākslā... bet arī cilvēkos. Meklējam savu spoguļattēlu, savu ideālo "es".
Varbūt ir vērts biežāk sevi pameklēt sevī, ņemot vērā to, cik viegli ir sevi pazaudēt apkārtējos cilvēkos un vidē ap mums...
?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru