2010. gada 20. janvāris

ĪRĒT

Esmu pulkstenis, kuru laiks īrē uz kādu brīdi,
Esmu pajumte taviem niķiem, un tu - manām blēņām.
Esmu bulta, ko loks īrē uz kādu brīdi,

Mēs esam plastilīns tik ilgi, kamēr nenogurst rokas...

/InGa
autore plkst.

1 komentārs:

Madam Rutterfly teica...

...un veidoju, kameer rokas nenogurst no plastiliina....

2010. gada 21. janvāris 00:02

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)