Labrīt, Rīga, Latvija un Visum!
Kad, sniegam krītot, nodārd pērkons, šķiet, Visums mums vēlas ko pavēstīt.
Katram atsevišķi.
Mans prāts vakar mudžēja no domām - par kastaņiem, par mākoņiem un galu galā arī par skaidrām debesīm, kuras Gustavo savā koncertā mēģināja piesaukt. Pagaidām neteikšu, ka viņam tas neizdevās, jo viss vēl var noskaidroties...
Lai kā arī būs, stāsts ir šāds:
Mēs neesam noslēguši nekādus līgumus ne ar debesīm, ne ar zemi... ne ar citiem, ne ar sevi.
Un Te Viens Bet:
Ja tomēr slēdzam, tad ar sevi.
/InGa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru