01 marts, 2011

mirklīši

Tie mazie rutīnas mirklīši, kad ziemas krosa skrējējs zilajā sporta tērpā aizjoņo man garām tieši tad, kad es tuvojos pieturai, kad sieviete biezā jakā, gaidot 9.autobusu, izpīpē savu pirmo vai n-to rīta cigareti, kad izkāpju no autobusa un gaidu, kamēr mašīnu rinda man atbrīvos ceļu, kad Čiekurpagalma sētniece ar slotas kātu lauž ledu, kad izslēdzu mp3 pleijeri... un, izgājusi caur garo koridoru, iesoļoju 217.kabinetā. Tie mazie rutīnas mirklīši... ir savdabīgi skaisti.

/InGa

2 komentāri:

Aina teica...

Jauki, ka blogā varu izlasīt, kā Tu nokļūsti līdz savam darbiņam. Tātad Tev jātiek cauri gan cigarešu dūmu mākonim, gan mašīnu plūsmai, gan garam gaitenim... ceļš nebūt nav no vieglākajiem. Turies!

Pl_InGa teica...

Jā. Tāds nu tas ir tas ceļš. Bet, pārmaiņas pēc, savu rutīnu šad un tad pamainīšu. Šodien jau 2.reizi braucu ar autobusu 8:45, un līdz ar to mainās arī rutīnas mirklīši. Iespējams, drīz par tiem uzrakstīšu! :)