Šī vasara smaržo pēc sievietes. Tā ir svelmes pārņemta vasara ar biežām lietusgāzēm. Un katra lietusgāze kā pēdējais piliens. Pēc lietus - atkal sutīgs. Dienas smaržo pēc bērzu pirtsslotām, citronmētras, pļautas zāles, kas raisa slāpes un pēc atgriešanās putekļu pilnā dzīvoklī Rīgas Klusajā centrā, kur klusumu pārtrauc ātrās palīdzības mašīnu sirēnas un attālas putnu klaigas.
Šī vasara dzīvo laukos. Pilsētā jūtamas tikai blāvas vasaras atraugas un gaisa piesārņojums. Laukos taureņi debesīs atstāj spārnu zīmogus, dārzos zied karaliskas lilijas un staltas kallas. Uz krāsnīm snauž lavanda. Un es... Es ravēju dvēseli, lai paspētu iestādīt puķes, kas uzziedēs rudenī.
/InGa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru