2011. gada 19. decembris

Tu neesi


Tu neesi sniegs,
ja, saskaroties ar zemi,
es Tevi neredzu vairs.

Tu neesi sapnis,
ja, pienākot rītam,
es Tevi neatceros vairs.

Tu neesi ziema, 
ja es Tevī
nepiedzimstu no jauna.

/InGa

2 komentāri:

s. teica...

Negatīvs dzejolis (bet tas nenozīmē, ka būtu negatavs - vārdu spēle). Vērsts uz noliegumu. Baltā un melnā krāsa. Vai arī viena krāsa (ziema, miegs - starpposms kā pieturzīme) un daudzas nokrāsas (varbūtības, esamības ārpus noteiktās starpposma parādības), kas seko aiz noteiktās, kuras nolieguma gadījums izpaužas dzejolī.
Noliegums rada spriedzi, sakāpina emocijas, jo provocē uz domāšanu.
..
Atkāpjoties no šīm analītiskajām pārdomām, ir saistošas šīs dzejas rindas - vērojums un epifānija, jo tiešām nav sniega, ir nenoteiktība, pelēcība, nemitīgs mijkrēslis. Sezonāls strupceļš. Un varbūt pat nebūšana, kas saistās ar nenoteiktību.

Inga Pizāne teica...

Paldies par analītiskajām pārdomām... Interesanti palasīt, kā šis dzejolis saprotams!