Šogad līdz ar vēlo pavasari arī vizbulītes "nāca vēlu". Tās krāsoja mežu vēl pat maija sākumā (vismaz Latgalē noteikti) - un, lūk, tas mirklis - došanās vizbuļot - bija mans patiesais pavasara sākums šogad. Pavasara sajūta, noskaņa, noticēšana.
Turklāt - šogad vizbulītes iekrāsoja manu pavasari veselās trīs krāsās. Citus gadus bija tikai divas (zilā un baltā). Šogad pievienojās dzeltenā.
05.05.2013 |
1 komentārs:
Jā, tiešām... tik trāpīgi teikts: bail pašiem no sevis... Laikam tāpēc, ka kļūstam tādi traki, neprognozējami un plikāki.
Jo, kā teica viens pastnieks: "pavasarī pat mušiņas jūk prātā"
Ierakstīt komentāru