Ludza. Ceļojums. Rudzupuķes.

Jasmīnu ziedēšanas laiks

Kaķis, kas aicina apmainīt gāzes balonu/s

Grafiti aiz estrādes

Estrāde, kur malkojām līdzpaņemto rīta kafiju

Pilsētas fragments

Ludzas pilsdrupas

Baznīca kalnā

Koka apbūve. Lillā.

Zils un lillā

Glezna pie amatnieku centra

Laipas. Laivas. Makšķernieki.

Vainags parka upē

Rudzupuķu lauks

Atpakaļceļā

Ir skaisti braukt uz pilsētu bez priekšstatiem par to. Neko negaidot. Neko neplānojot. Patiesībā - nokļūt tur gandrīz vai nejauši. Visu ieraudzīt un uzzināt uz vietas.

Braucot svētdienā, protams, gandrīz automātiski nozīmē, ka pilsētu izdosies apskatīt tikai no ārpuses. Galerijas, amatnieku centri, muzeji u.tml. būs ciet, bet personīgi man patīk mākslu medīt un meklēt arī pilsētas ārienē - un neapšaubāmi to izdevās nomedīt arī Ludzā - koka apbūve (pārsteidza lillā un zilie toņi), gleznainais parks, pilsdrupas, kalnainais apvidus, glezna ar laiviniekiem pie amatnieku centra, daudzās laipas, kas rotā pilsētas ezeru un vēl... un vēl...

Līdzi paņemto kafiju izbaudījām Ludzas estrādē, ko apvienojām gan ar paslēpšanos no īslaicīgā lietus, gan ar parka apskatīšanu un mazu atelpas brīdi no ceļa (braucām no Krāslavas puses). Parks, starp citu, pārsteidza ar savu plašumu un pārdomāto iekārtojumu. Bezgala daudz soliņu, bērnu laukumiņš, pastaigu un bildēšanās vietas jaunlaulātajiem utt.

Skaistas, protams, ir arī pilsdrupas un skats uz pilsētu, kas no turienes paveras. Tur var ceļojumu sākt (kā darījām mēs) vai arī noslēgt. Lielisks punkts uz i. Turpat kalnā - arī baznīca.
Ļoti skaists bija arī atpakaļceļš, kad piepildīju savu vasaras sapni - nokļūt rudzupuķu laukā.