1. Festivāls "Dzejnieka Asinis"
5. decembrī norisinājās festivāla "Dzejnieka Asinis" 3. daļa. Iepriekš biju gājusi kā apmeklētāja, bet šoreiz bija gods uzstāties pašai, turklāt dzirdēt 2 savus dzejoļus - atdzejotus krievu valodā. Par to paldies Jeļenai Glazovai (festivāla organizatorei un atdzejotājai). Pasākuma saturs bija bagāts ar kvalitatīvu un daudzveidīgu dzeju no latviešu un ārzemju autoriem.
2. Mana stāsta "Krūze" publikācija portālā Satori.lv
Šovasar uzrakstīju savu pirmo stāstu. Iepriekš prozas (jeb precīzāk - īsprozas) žanrā biju rakstījusi tikai savas Atmiņu nogulsnes, kurām šobrīd top arī turpinājums.
Prozai biju vēlējusies pievērsties jau sen, taču tikai vasarā, kad beidzu strādāt pilna laika darbu, pieķēros klāt pirmajam stāstam. Lūk, rezultāts: http://satori.lv/raksts/8361/Inga_Pizane/Kruze - kas tika publicēts 5. decembrī portālā Satori.lv
3. Žaka Prevēra dzejas krājums "Šī mīlestība"
Šis Prevēra krājums, ko samta sērijā izdevis Neputns man bija īsts atklājums. Pirmkārt, tādēļ, ka tieši decembrī pabeidzu iesācēju kursu 3. daļu franču valodas apguvē - un biju franču dzejas meklējumos. Otrkārt, pati dzeja ārkārtīgi uzrunāja un vienu no dzejoļiem pat iemācījos skaitīšanai pie egles Ziemassvētku vecītim.
4. Sniegs
Sniegs Latvijā kļuvis par ārkārtīgi gaidītu notikumu ziemas mēnešos, jo tas vairs nav tik pašsaprotams kā agrāk.
 |
| Ilvita Didrihsone - "Pirmais sniegs" |
5. Svētku noskaņojums
Tā kā decembra svētku virpulī svinu vēl arī savu dzimšanas un vārda dienu, tad svētku sajūta ir klātesoša un nerimstoša visu cauru mēnesi, kas, protams, priecē, jo vienmēr esmu to jutusi kā savu mēnesi.
Lūk, emocijas, ko piefiksēju savā dzimšanas dienā:
"Ja mani pamodina ar kafiju gultā. Ja no paša rīta mani sveikt ar savu klātbūtni un pašceptu ābolu pīrāgu ierodas māsa ar savu peciņu Adriju. Ja tieši manā dzimšanas dienā sāk plaukt mana orhideja. Ja no paša rīta saņemu ziņu, ka vienā no savām iemīļotajām kafijvietām esmu laimējusi kafiju. Ja man apsola salabot manu Raiņa pulksteni. Ja man uzdāvina vēl vienu Parīzi, vēl vienu šokolādi, cukura un lietussargu trauku. Ja mani ar savu klātbūtni no sirds pārsteidz mīļa draudzene ar savu jauko dēlēnu. Ja rosolā - salīst šampanietis. Ja māsasmeitiņa Laine uz atvadām pasaka: "Es atnākšu vēl". Ja saņemu zvanu no Vīnes. Ja mamma jau ir šurpceļā no Krāslavas. Ja uz laimi saplīst vāze. Ja saņemu tik daudz, daudz mīļu un skaistu apsveikumu.
Kā var nepriecāties par dzimšanas dienu?"
Un vārda dienā:
"Īpaša diena ar īpašu (mammas ceptu) vārda dienas MEDUS torti, ar garšīgu mājas picu, ar mīļo cilvēku čalošanu, ar skaistām puķēm zem eglītes , ar pastaigu pie Grāfu Plāteru pils - brīdī, kad iedegas pils apgaismojums, ar izbraucienu pa pilsētu, pētot krāsainās gaismu virtenes. Ar skaistu vakaru, ar mirdzošu sniegu. Prieks būt Ingai!"
6. Filma "Ida"
Tas ir mākslas darbs, pēc kura gribas paklusēt. Par skaisto un skumjo reizē. Par notikušo un nenotikušo. Par naivo un bērnišķīgo. Par melnbalto klusumu starp kadriem kā starp rindām. Par filmu, kas tik ļoti piestāv ziemai, tās baltumam, kas kontrastē ar cilvēka sāpēm, šaubām un bezgala sarežģītajām izvēlēm. Ļoti skaista filma. Skaistākā, ko esmu redzējusi šogad.
7. Izstāde "Diskrētais šarms" Rīgas Mākslas telpā
Izstāde, kas pārsteidza gan ar savu saturu, gan vizuālo noformējumu. Darbi - tikai daži, toties idejas patiešām interesantas. Nācām kopā ar māsas ģimeni un kopā mēģinājām šifrēt darbus. :)
8. Pastkartes pa pastu
Decembris ir pastkartēm bagātākais mēnesis - gan sūtīšanā, gan saņemšanā. Kas svarīgi, abi virzieni sagādā milzum daudz prieka.
Decembris ir pastkartēm bagātākais mēnesis - gan sūtīšanā, gan saņemšanā. Kas svarīgi, abi virzieni sagādā milzum daudz prieka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru