08 marts, 2015

8. marta reibums

Pēc piepildītas dienas var piepildīt arī vīna glāzi. Un tad, malkojot vīnu, var vēlreiz atsaukt atmiņā ceļā uz Madonu satikto upi, kuras vārdā nosaukta iela, kurā dzīvoju. Priecāties par ceļā redzētajiem gulbjiem un mežacūku, un katru ceļa gabaliņu, kurā gribas izkāpt no mašīnas un ieelpot mežu, upes, pavasari. Un pasmaidīt par kaut ko tādu, ko var uzzināt tikai no vecmammas - ka agrāk pie kafijas/tējas lika 3 tējkarotes cukura - pa vienai no katras cukurfabrikas. Un pabildēt kaķenīti vārdā Pipars. Un tad atkal - braukt, spilgtajā pavasara saulē atklājot saulesbriļļu sezonu. Tad apciemot mīļo māsu un viņas meitiņas, visas sabučot 8. martā, spēlēt čūskas un mājiņas, un priecāties, un priecāties, un priecāties. Un tikai pašā vakarā piesmaržot un pieelpot pilnu degunu skaistu tulpju un tad nesaprast, vai tas reibums no tulpēm vai no vīna.

Vīra vecmammas kaķenīte vārdā Pipars
Rokā - saulesbrilles un grāmata "Vēstulnieks", un gatava ceļam

Sieviete izvēlas puķes. 8. marta tirdziņš Valdemāra ielā, Rīgā
Spēlējam cūskas ar māsasmeitiņu Laini
Pie vīra vecmammas Madonā
Daugava
Tālumā - gulbji
Tējas krūze

Nav komentāru: