aprīļa s ā k u m i

Aprīlis ir sācies.

Ar ko?

Man tas sākās ar filmu "Saules apžilbinātie" (A Bigger Splash), ko noskatījos 1. aprīlī. Filma sākas pavisam nebēdnīgi un saulaini (un ļoti, ļoti iekvēlina doties ceļojumā uz siltajām zemēm), taču pārvēršas īstā drāmā ar traģisku nobeigumu. Par ko tā ir? Manuprāt - par privātīpašnieciskumu attiecībā uz otru cilvēku, par greizsirdību, par pārlieku lielu pašpārliecību, par turēšanos pagātnei aiz astes un par vēlēšanos kādam kaut ko pierādīt. Kā jau ikviens ceļojums - tas pārbauda cilvēku attiecības, to noturību un patiesumu. Paldies māsai un viņas vīram par to, ka ieteica šo filmu noskatīties un uzdāvināja kino kartes! :)

Kadri no filmas "A Bigger Splash" (Saules apžilbinātie)

Aprīļa sākumā pabeidzu lasīt vieglo un gaisīgo (kā latte kafijas putiņas) grāmatu "Kā Starbucks izglāba manu dzīvi"... Nopirku to bez jebkādām cerībām (toties ar lielu atlaidi), un tā kā pēc smagākas literatūras gribējās mazliet atvilkt elpu, tad tieši tas arī izdevās. Vietām traucēja autora vēlēšanās pieminēt dzīves laikā satiktās slavenības un cita lielīšanās, kas tiešām bija lieka, taču bija arī pozitīvie momenti, ko smelties, piemēram, par to, kā neiegrimt pagātnē un sevis žēlošanā un sākt jaunu darbu un dzīvi (vecumā pēc 60). Īsumā - stāsts par to, kā, zaudējot prestižu darbu, pārkāpt pāri sev pašam un saviem stereotipiem un sākt strādāt daudz zemākā amatā.

Lasāmbrīdis kafejnīcā Pietura un Vesetas ielas logi

Nupat iesāku lasīt sen kāroto grāmatu "Bīstamais sakars: Simona de Bovuāra un Žans Pols Sartrs", kā arī atjautīgo un gaišo dzejas krājumu "kad gos smei", ko saņēmu pa pastu, pateicoties tam, ka pirms kāda laika iesaistījos Facebook grāmatu ķēdē. 

E. Gustava kafejnīca un foto no antikvariāta Jūrmalā

Aprīlis ir tradicionāli kļuvis arī par ceļošanas mēnesi. Pirms gada aprīlī biju Vīnē, pirms diviem - Parīzē, bet šogad aprīļa beigās plānots uz pāris dienām doties uz Dublinu (un tās apkārtni). Ar nepacietību gaidu ceļojumu, esmu noskatījusi visādas skaistas vietas, ko tur apmeklēt (ieskaitot vienu no pasaules skaistākajām bibliotēkām (Trinity College Library), kā arī grāmatnīcas, parkus u.tml.

Bet pagaidām baudu Latvijas pavasari. Pirmajās aprīļa brīvdienās biju pie jūras, kā arī Jūrmalas mežaparkā, kur ir iespēja uzkāpt tornī un paskatīties uz parku un Jūrmalu no 33,5 m augstuma.

Skats no torņa.

Jūra. Cilvēki. Smilgas.

Nobeigumā - trīs dzejputnu grāmatas, ko šodien pašķirstīju un palasīju, un L. Azarovas-Vācietes citāts: "Visgrūtākais darbs - lidot."

Neskatoties uz to, lidojiet. Es arī centīšos.

Par putniem.