G r ā m a t z ī m e s. Par un ap.

Paldies Elīnai par brīnišķīgo ieskatu viņas grāmatzīmju pasaulē un arī par manis nominēšanu turpināt šo tēmu, pastāstot savu grāmatzīmju stāstu.

Grāmatzīme ir neatņemama lasīšanas sastāvdaļa (vismaz man), jo es neesmu no tiem lasītājiem, kas atloka grāmatas lappusi vai iezīmē ar pildspalvu vietu, kur apstājies lasīšanas mirklis, nemaz nerunājot par lappuses numura atcerēšanos, aizverot grāmatu. Nē. Esmu aktīva grāmatzīmju lietotāja - ne tikai praktisku, bet arī vizuālu iemeslu dēļ. Man patīk pati grāmatzīmes ideja - kā pieturas punkts, lasīšanas brīža saglabāšana un sargāšana un bieži vien arī noskaņojuma radīšana.

Neskaitot brīžus, kad (līdzīgi kā Elīnai) "grāmatzīme" ir jāmeklē steigā, un tad, protams, der gan čeks, gan līmlapiņa vai ar dzejoļiem aprakstītās piezīmju lapas - t.i., jebkas, kas atrodas rokasstiepiena attālumā, lielākoties grāmatzīmi izvēlos apzināti un mērķtiecīgi. Dažreiz tā ir tikko saņemta pastkarte, kuru negribas uzreiz slēpt kaut kur plauktā un ir vēlēšanās ar to, tā teikt, padzīvoties ilgāku laiku, vēlreiz to apskatot un pārlasot. Šobrīd, piemēram, tā ir no Francijas saņemtā pastkarte, kurā attēlota upe ar nosaukumu Garonne un Tulūzas simbols (Le dôme de La Grave).

pastkarte no Francijas, ko saņēmu šonedēļ

Kādā no citām grāmatām, ko lasu, par grāmatzīmi izmantoju pati savu vizītkarti, kuras priekšpusei esmu izvēlējusies kādas Krāslavā bildētas durvis, kuras diemžēl vairs neeksistē, jo pavisam nesen tika nomainītas uz metāla durvīm. Bēdīgi, jo tās durvis man ļoti patika un tās lieliski iederējās harmoniskajā Krāslavas koka arhitektūras ainavā.

vizītkarte, ko izmantoju kā grāmatzīmi

Vēl pēdējā laikā par grāmatzīmēm esmu sākusi izmantot arī herbāriju - lielākoties situācijās, kad ir gadījies iesākt grāmatu parkā vai laukos šūpuļtīklā, kur pie rokas nav itin nekā "papīrīga". Tādos brīžos parasti noplūcu kādu puķīti vai lapiņu un lieku to starp lappusēm, padarot to par grāmatzīmi. :) Ir gadījies arī lasīt mājās pie rakstāmgalda un noplūkt kaut ko no vāzē stāvošā pušķa, piemēram, šādu puķuzirnīti (skat. attēlu).

puķuzirnīšu grāmatzīme

 Vēl man ir arī dažas ļoti mīļas dāvanās saņemtas grāmatzīmes, piemēram, viena no tādām ir māsas dāvinātā putniņgrāmatzīme, ko māsa man, ja nemaldos, nopirka Stokhomas Modernās mākslas muzeja suvenīru veikaliņā. Putns, kas ieķeksējas lappusē ar spārnu, veido burvīgu kompozīciju, kas, manuprāt, pati par sevi līdzinās mākslas darbam.

putniņgrāmatzīme - mīļa dāvana no mīļās māsas

Vēl viena dāvināta grāmatzīme ir no mammas, uz ko, varētu teikt, uzprasījos pati. Tā kā mamma darina vis kaut ko foršu no lina, tad ieteicu viņai pamēģināt uztaisīt lina grāmatzīmes. Tā nu vienu no saviem pirmajiem grāmatzīmju darbiņiem viņa uzdāvināja man. :)

mammas darināta lina grāmatzīme (ar latviešu prievīti pa vidu)

Trešais dāvanu stāsts ir par koka grāmatzīmi ar nosaukumu beauty, ko man uzdāvināja Londonā dzīvojošā draudzene laikā, kad biju apmetusies pie viņas uz vasaras laiku. Bijām kopā iegājušas kādā grāmatu veikalā, kurā man acis, protams, leca uz visām pusēm - gan uz grāmatām, gan - grāmatzīmēm un pastkartēm. Vienā brīdī mans skatiens bija apstājies uz sērijas memory mark koka grāmatzīmēm, taču nebiju pārliecināta, vai pirkšu. Draudzene izmantoja situāciju un piedāvāja to man uzdāvināt. Ļoti mīļš mirklis, ko atceros ikreiz, kad paskatos uz šo grāmatzīmi. :)

dāvana no draudzenes, kura dzīvo Londonā

Tā kā paretam pasūtu kādu grāmatu no bookdepository, tad manā grāmatzīmju kolekcijā atrodas arī vairākas viņu dizaina grāmatzīmes. Tas ir patīkams bonuss - kopā ar grāmatu vienmēr saņemt arī grāmatzīmi. Viena no manām iemīļotākajām šādā veidā saņemtām grāmatzīmēm ir šī (skat. attēlu), kas, protams, piesaista ar savu tematiku par iztēli, lasīšanu un domu lidojumu. :)

viena no bookdepository grāmatzīmēm

Vēl man ļoti patīk pludināt akvareļkrāsas. Un dažreiz apzināti sapludināto lapu sagriežu grāmatzīmju formāta "gabaliņos", attiecīgi - no viena pludinājuma sanāk veselas 3 grāmatzīmes. :) Bieži uz tām uzrakstu arī kādu dzejoli vai izmantoju kā apsveikuma kartīti, bet dažreiz atstāju tāpat un, lūk, piemēram, šo (skat. attēlu) šobrīd izmantoju kā grāmatzīmi.

pašdarināta akvareļgrāmatzīme

Protams, iepriekšminētās grāmatzīmes nav manas vienīgās. Daudzas ir ieklīdušas kādās sen iesāktās grāmatās (pirms rakstiņa veidošanas izkratīju tikai dažus plauktus :)) vai šobrīd netiek lietotas. Gribējās pastāstīt tieši par šobrīd aktuālajām un iemīļotajām grāmatzīmēm. Priecāšos dzirdēt Mairitas, Annas, Unas un Agra, kā arī ikviena gribētāja un interesenta stāstus par grāmatzīmju lietošanu.