Mana dzejas vasara iesākās ar dzejas grāmatas "Having Never Met" prezentāciju 16. jūnijā kafejnīcā Spiikiizi.
Kāpēc tikai jūnijā, ja grāmata dienas gaismu ieraudzīja jau aprīlī? Pirmkārt, mums abiem ar tulkotāju Džeidu pavasarī bija ļoti daudz ceļošanas – gan Londonas Grāmatu tirgus, kurā tika pārstāvēta arī mana grāmata, gan Eiropas Dzejas festivāls, kurā piedalījos, gan vēlāk, maijā, kopā ar Katrīnu Rudzīti, Eduardu Aivaru un Henriku Eliasu Zēgneru biju devusies uz Skotiju, kur turpinājās mūsu Rīgā aizsāktais Atdzejas projekts.
Jūnija sākumā sanāca brīvāks brīdis, kurā tad ar Džeidu nonācām pie viņa rosinātas idejas – beidzot sarīkot kopīgu dzejas lasījumu un noprezentēt savu kopdarbu.
Nosprauduši datumu un vietu, kas, tiesa gan, pēc tam par dienu pārcēlās, sākām gatavoties. Divreiz satikāmies, lai izrunātu uzstāšanās plānu un arī lai izmēģinātu pašu lasījumu. Ļoti skaists un smieklīgs bija brīdis, kad trenējāmies lasījumam Vērmanes dārzā, kur ik pa laikam iespraucās ielu saksofonists ar muzikālu pavadījumu, kas Džeidam atgādināja vecas filmas, kurās galvenais varonis ieklīst kādā nomaļā bārā un sāk kratīt savu sirdi bārmenim – un tad vienmēr tādos brīžos ieskanās dramatiska mūzika. Par to mēs diezgan ilgi smējāmies, kamēr spējām atkal nokoncetrēties dzejai.
Kopā ar Džeidu grāmatas "Having Never Met" grāmatas atklāšanā. Foto: Inese Purviete |
Esmu ļoti pateicīga ikvienam, kurš atnāca uz pasākumu, lai mūs atbalstītu un suminātu. Pirmkārt, šie svētki, protams, bija svarīgi mums pašiem, lai atskatītos uz padarīto un to nosvinētu, taču ir liels prieks, ja kāds šo svētku sajūtu gatavs izjust un izbaudīt ar mums kopā. Esam gandarīti par paveikto un labprāt sarīkosim vēl kādu lasījumu tuvākajā laikā.
Pastaiga ar dzejas grāmatu. Foto: Inese Purviete (LIELS paldies, Inese!!!) |
Nedēļā pēc grāmatas prezentācijas "Kultūrzīmes" publicēja manu stāstu "Nezināmais", kā arī nelielu interviju par prozas ienākšanu manā radošajā dzīvē un arī par iepriekšminētajiem pavasara dzejas notikumiem un ceļojumiem. Tagad to visu var izlasīt arī elektroniski ŠEIT.
Tālāk, tas ir, jūnija beigas un jūlija sākums literāri bija mazliet klusāks; vismaz pasākumu un publikāciju ziņā, citādi – viss turpinājās un turpinās, protams. Kaļu plānus rudenim, turpinu rakstīt, lasīt, baudīt vasaru un kultūras pasākumus.
Ļoti patika atsevišķas diskusijas un kopējā atmosfēra festivālā LAMPA, kurp devāmies ar Agnesi. Izstaigāšanās vējā, nejaušas satikšanās, vīns parkā un pats brauciens turp un atpakaļ dienu veidoja skaistu un piepildītu – no ikdienas promesošu un klātbūtnes bagātu.
Lampas piedzīvojums 30. jūnijā. No kreisās: es. No labās: Agnese. Pa vidu: Dita Rietuma un Ilva Skulte diskusijā par personības lomu kultūras žurnālistikā. |
Tāpat fascinējoša bija kopā ar māsu apmeklētā Rasas Jansones lekcija par krūtīm mākslā un kultūrā, kas notika Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Rasas Jansones kompetence un aizrautība ar izvēlēto tēmu bija apbrīnojama.
Rasa Jansone, vadot lekciju "Mūsu Piena Kundze" 2. jūlijā |
Tagad klusām tuvojas vasaras vidus. Es (paralēli kultūras un vasaras baudīšanai) turpinu strādāt pie otrā dzejas krājuma, kā arī lēnām gatavojos rudenim, kas nāks gan ar dzejas pasākumiem (Rīgā, Valmierā, ļoti iespējams, arī Krāslavā), gan ar braucienu uz Ņujorku (oktobrī), kur piedalīšos Amerikas Dzejas festivālā.
Tikmēr, tas ir, jūlija vidū, būšu dzirdama divos radio raidījumos – viens no tiem būs "Dabsolis" Radio NABA tiešraidē piektdien, 13. jūlijā, plkst. 21.00, bet otrs – "Kolnasāta" būs dzirdams (ierakstā) sestdien, 14. jūlijā plkst. 18.15.
Lasīšanas tēmai biju jau pievērsusies jūnija beigās ŠEIT, tagad lasu Anšlava Eglīša "Homo Novus", kas man ļoti labi iet pie sirds, turklāt jau pašā grāmatas sākumā piedzīvoju pārsteigumu, ar kuru jau biju dalījusies savos sociālajos tīklos, – lūk, tas ir:
Krāslava ir mana dzimtā un skaistā pilsēta, kurp bieži dodos baudīt dabas un klusuma satikšanos sevī. Tāpat man ļoti tuva ir arī Parīze, kur esmu bijusi divreiz, bet sapņoju aizbraukt (vēl un) vēlreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru