2021. gada 6. maijs

3 jautājumi dzejniekam. Atbild Jānis Tomašs.

Ievads

Vai Jānis Tomašs māk diriģēt putnus? Ar lāpstu, piemēram? Vai ar dzeju? Kuram putnam viņš dzeju pielīdzinātu? Un kuri putni pieminēti Jāņa izvēlētajā skaņu celiņā? Jā, šoreiz akcents uz putniem, bet ne vairāk kā uz dzeju.


Par autoru:


Šobrīd raksta dzejas krājumu "Maigajā cietumā". Pirms tam uzrakstījis "Melnos darba cimdus" un "Smagatlētiku". Apreibinās ar lasāmvielu, īpaši daudz šogad ieņēmis Anšlava Eglīša radīto.

Skaņu celiņš intervijai: Kaspars Dimiters - Sarkankrūtīšu uzlidojums (izvēlas Jānis)




3 jautājumi dzejniekam:


Kāda ir sajūta, uzrakstot dzejoli?

Ja izdodas uzrakstīt labu dzejoli, kas pašam ļoti patīk, tad atlikušo dienas daļu esmu pacilātā garastāvoklī, var uzskatīt, ka durvis ir aizvērtas, pie dzejoļa vairs nav nepieciešams atgriezties. Procesa sajūta ir svarīgāka par pašu dzejoli. Dzejolis ir tikai gala produkts.

Ja dzeja būtu putns, kurš/kāds tas būtu?

Dzeja ir tāds putns, kuru neviens nav redzējis. Daži domā, ka tāda putna nemaz nav. Šis putns ir līdzīgs sapnim. Visu mūžu tu tuvojies, bet vairāk par astes galu neizdodas noķert.

Kura bija pirmā dzejas grāmata, kas atstāja spilgtu iespaidu? 

Amandas Aizpurietes "Pēdējā vasara". Es lasīju un domāju: "O, forši, es arī esmu bēdīgs, mums saskan. Tas gan bija ļoti sen."

Dzejolis (no kopas "Maigajā cietumā")

***

tagad kad esmu izniekojis no savas dzīves

vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus

stāvu uz šīs neauglīgās asfalta aramzemes

kur atmiņu maizīte kļūst arvien knapāka

un vecums atnāk viens

lai paskatītos

kā ūdens garaiņi spārdās zem tējkannas vāka

un sīkos putekļos sadrūp vecie draugi

kurus aizpūš saniknots vējš

projām no šejienes

tagad kad esmu pielicis plaukstu

pie naktslampas pārkarsušās pierītes

man gribas domāt ka tā bija kļūda

gaidīt kad rokas izaugs no tās vietas

lai atkal taustītos pēc lāpstas

ar kuru diriģēt nepaklausīgos putnus

Nav komentāru: