16 novembris, 2007

sapnis.sveķi.ziema.

Izkusa sniegpārsla sveces liesmā. Neviens nekad nebija neko zinājis par trauslo dvēselīti. Un neuzzinās, ja vien svece atdos sevi līdz pēdējam siltuma pilienam, līdz sveķi atdzisīs. Līdz pienāks rīts.
Neizbēgami - kā melodijas gala nots, kā stundas pēdējā minūte, kā mazs vai liels sapnis nepiepildīts un aizmirsts, parādīdamies vien īsiem, kvēliem uzplaiksnījumiem, kad iedegta jauna svece.

/InGa

2 komentāri:

Anastasija teica...

...silti...
...silti palika...
...silti man kad Tu te atkal esi...
...paldiesinj...

Pl_InGa teica...

ak cik silti :*

a) kad no 2.stāva gultas krīt uz galvas visādas mantas :D!

b) kad vāveres mūs vieno smieklos

c) kad vienkārši esam kopā

Paldies!