Izkusa sniegpārsla sveces liesmā. Neviens nekad nebija neko zinājis par trauslo dvēselīti. Un neuzzinās, ja vien svece atdos sevi līdz pēdējam siltuma pilienam, līdz sveķi atdzisīs. Līdz pienāks rīts.
Neizbēgami - kā melodijas gala nots, kā stundas pēdējā minūte, kā mazs vai liels sapnis nepiepildīts un aizmirsts, parādīdamies vien īsiem, kvēliem uzplaiksnījumiem, kad iedegta jauna svece.
/InGa
2 komentāri:
...silti...
...silti palika...
...silti man kad Tu te atkal esi...
...paldiesinj...
ak cik silti :*
a) kad no 2.stāva gultas krīt uz galvas visādas mantas :D!
b) kad vāveres mūs vieno smieklos
c) kad vienkārši esam kopā
Paldies!
Ierakstīt komentāru