2008. gada 25. septembris

Dzeltena pastaiga pa rudeni

Sašņorēsim sirdis un iesim pa veciem pagalmiem, kur it kā neviens nedzīvo un, varbūt tikai promejot, netīšām aizmirsa izslēgt istabās gaismas. Mūsu pirksti kā knaģi ieķersies viens otra virsjakās, lai ciešāk, lai tuvāk un siltāk.
Jo vairāk ielas pārņems krēsla, jo blāvāka kļūs cīņa starp zaļo un dzelteno krāsu. Mēs sajauksim tās vienā paletē un iesim tur, kur vedīsi tu. Es zinu - tu zini ceļu. Mums nevajadzēs ne kompasus, ne globusus. Mēs būsim viens otram ziemeļi un dienvidi, tālākā un tuvākā pasaules sala.

/InGa

1 komentārs:

Anonīms teica...

mmm, cik skaisti pateikts, Paldies TEv! jā pastaigāties un meklēt jaunus ceļus man patīk, domāju mums abiem :) Jā kopā mēs nepazudīsim un atradīsim pareizo ceļu uz gala mērķi, lai kāds arī tas būtu!
Katram ceļam, pagalmam savs stāsts, piedzīvojums, un tikai kopā varam "ieķerties ar naģiem", lai jūtam viens otru, to drošību un laimi.
Paldies Tev!

Rihards