2012. gada 26. marts

L a u k i

Pirmie ziedi mammas dārzā


Pāreja uz vasaras laiku mani neietekmēja tik ļoti, cik iejušanās pilsētas ritmā pēc atgriešanās no laukiem.

Jo tikai tur pa īstam jūtama dabas mošanās... Un gadalaika atvēršanās... Bērzu sula. Pirmie ziedi dārzā... Pavasara uzkopšanas darbi... Čiekuru lasīšana, no kuriem dzeņi ir izēduši sēkliņas... Vēja izmētāto egļu zaru savākšana... Šāda rosība un darbi rada sajūtu, ka esi pelnījis pavasara atnākšanu. Esi pelnījis pirmos ziedus... Un pavasara smaržu.

Pilsētā šādas sajūtas nav iespējams gūt. Protams, arī te zied koki un puķes, bet viss šķiet attālināts... Kā skats pa logu - un tieši tā arī bieži vien pilsētā tiek manītas gadalaika maiņas... Pa logu.

/InGa

3 komentāri:

Aina teica...

Tev ir vispatiesākā taisnība. Pilsētā īpaši jāiespringst, lai gadalaiks sāk dzīvoties Tevī. Laukos daba un gadalaiks nemanot ieplūst cilvēkā, jo cilvēks pats pieskaras dabai. Tad arī vieglāk to pamanīt un samīļot... Kaut gan varbūt laukos dzīvojošie bieži vien to nenovērtē... Tomēr mūsu mamma to prot novērtēt. Viņa taču bieži vien pastāsta mums, kas jau ir noticis dabā.
Paldies par šo atziņu!

Baiba teica...

Jā.. Lauki pilsētā ienāk stipri vēlāk.. :)

Inga Pizāne teica...

Es pat teiktu, ka lauki pilsētā neienāk vispār... Pilsētā ienāk tikai ilūzija par laukiem... Un tā pati - ļoti ātri izgaist...

Pilsētai ir savs šarms... Un esmu nonākusi pie atziņas, ka pilsētā nav vērts meklēt laukus... Lauki jāizbauda laukos, un pilsētā - pilsēta. :)