31 marts, 2012

„Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts...”

Sandra Krastiņa: «Kas notiek ar cilvēku, kad it kā nekas nenotiek? Diena seko dienai, un neapturami iztek mūsu dzīves laiks. Apzinātie esības pieturas punkti parasti uzplaiksnī gluži ikdienišķās atziņās: ak, pavasaris jau klāt; ka tik naktī neuznāk sals; šodien tāds nemierīgs prāts un gremž garām palaistās iespējas; varbūt mest iesākto pie malas un doties projām, jo visa dzīve taču vēl priekšā! Un tā – atsevišķajā meklējot kopumu –aizslīd gan pirmdiena, gan otrdiena, gan trešdiena un ceturtdiena... Bet laika rezervē ir vēl nakts.»

Sandra Krastiņa. Vasarniece.

Par grāmatām parasti prasa: "Par ko tā ir?" Kāpēc gan to pašu nevarētu pajautāt par izstādi...?

Šī izstāde ir par cilvēku, kas saplūst ar dabu. Jo kas gan ir cilvēks, ja viņu izņem no dabas konteksta?

Sandra Krastiņa. Svētki.

 Daba ir arī iedvesma. Sarunu temats. Sākums.

/InGa

Nav komentāru: