Fotogrāfijas: Inga Pizāne-Dilba un Rihards Dilba |
Krāslavas novada Kaplavā, kur mana mamma pavadīja savu bērnību,
kur viņa visu atceras citādu... Gribētos paciemoties viņas atmiņās.
Viņas brālēnam tur joprojām ir māja, un mēs, pabeidzot lasīt pļavas skābenes, ciemojāmies pie viņa, malkojot liepziedu tēju ar marmelādi.
Ne tikai pļava, bet arī Daugava tur ļoti skaista, īpaša.
Mums līdzi bija arī mūsu suns. Arī viņam tur ļoti patika izskraidīties. Jo īpaši tādēļ, ka mammas brālēnam ir truši, ar kuriem viņš mēģināja sadraudzēties. :)
2 komentāri:
Ļoti skaisti... Un kādu pļavu mamma atceras? Un kā Muha centās sadraudzēties ar trušiem?
Smaržīgs pirmsvasaras stāsts. Paldies!
Sesta fotografija vienreizeja - tas zalums, un tie makoni...pasakaini...
Ierakstīt komentāru