Vēl mēs vakar runājām ar Laini par to, ka viņa varētu uzrakstīt vēstulīti savam mīkstajam garaustītim. Es jautāju: "Ko tu viņam vēstulē uzrakstītu?" Laine: "Ka viņš nebija dārziņā. Es biju, bet viņš nebija."
Tie ir tikai daži no daudzajiem mīļjokiem, ko izdevies piefiksēt. Vēl viņa iemācījusies lasīt grāmatas pēc bildēm (es viņai piedāvāju palasīt, bet viņa saka: "Nē, es tev palasīšu!"), un pamanīju, ka daudzi stāsti beidzas ar to, ka grāmatas varonis grib uz mājām. Staigā pa pļavu, brauc ar mašīnu, satiek draugus un tad grib uz mājām. Stāstam beigas.
 |
| Laine |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru