Piemēram, ļoti bieži pirms ierakstu ietvītošanās aizdomājos - kāpēc es to vēlos publicēt? Vai tāpēc, ka gaidu kādu atsaucību vai vienkārši ceru, ka tas, ar ko padalījos, varētu būt aktuāls ne tikai man, bet arī kādam citam? Dažreiz šķiet, ka tā ir vienkārši sevis apzināšanās - tvītoju, tātad esmu. Šīs pārdomas ilgi ceļoja pa manu prātu, līdz izdomāju izveidot par to rakstu, kam devu nosaukumu "Ietvītot, ne piedzīvot". Tas izlasāms žurnāla "Ir" mājaslapas blogu sadaļā: http://www.irir.lv/blogi/tehnologijas/ietvitot-ne-piedzivot-1
Tā bija mana debija Irir.lv blogos. Jāatzīst - bija dažādas atsauksmes, taču pozitīvās lika turpināt. Un nākamais ieraksts tapa par pārsteiguma momentu mūsdienās. Kāpēc par to aizdomājos? Pirmkārt, pārdomas raisīja fakts, ka pirms abonēto žurnālu saņemšanas pastkastē, sociālajos tīklos tiek publicēti gan žurnālu vāki, gan saturu izklāsti. Kāds tur vairs pārsteigums? Tā nonācu līdz plašākām pārdomām par pārsteigumiem - cik lielā mērā tiem ļaujamies un tos piedzīvojam!?
Jaunais ieraksts "Pārsteiguma moments" lasāms šeit: http://www.irir.lv/blogi/personigie-blogi/parsteiguma-moments
Jaunais ieraksts "Pārsteiguma moments" lasāms šeit: http://www.irir.lv/blogi/personigie-blogi/parsteiguma-moments
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru