24 maijs, 2015

(Mārītes un laimītes) Dobeles Ceriņu dārzā

Čiepu ceriņus tuvējos pagalmos un liku vāzēs... Braucu klāt ceriņkrūmiem (ar velosipēdu), lai pasmaržotu... Bet nepietika tik un tā.
Sapratu, ka deva ir jāpalielina. :) Un izdomāju, ka vēlos aizbraukt uz Dobeles (Pētera Upīša) ceriņu dārzu un pieelpoties daudz, daudz ceriņu - baltus, rozā un lillā, vienkāršos un pildītos, uzplaukušos un tikko plaukt sākušos.
Jo patiesībā ceriņu sezona ir viens mirklis, ko var vienkārši palaist garām, jo apkārt zied arī ābeles, tulpes, ievas. Un mēs paši  - mazliet.


Sapņoju tik skaļi, ka tiku sadzirdēta. Par to paldies mīļajam vīram.

Lai bagātinātu ceļošanas noskaņu un prieku, sagatavoju termosā kafiju līdziņemšanai, dažas maizītes, eklērus... un gaidīju sestdienas rītu. Pēdējā mirklī pievienoties piekrita arī māsa. Yuhū!  :)

Pa ceļam uz Dobeli izdomājām apskatīt arī smilšu skulptūras Jelgavā, kā arī izbaudīt pastaigu pa Jelgavas skaisto promenādi un gājēju tiltu. Bet par to vēlāk.

Tagad - iegrimstam ceriņos. Pirms tam tikai daži fakti par C e r i ņ u  d ā r z u:

  • 1996. gadā, sagaidot selekcionāra Pētera Upīša 100. dzimšanas dienu, tika sākts veidot ceriņu ainavu parks, kur cilvēkiem par prieku zied Pētera Upīša radītās ceriņu šķirnes un hibrīdi, kā arī ir iespēja aplūkot interesantākās ārzemēs veidotās šķirnes.
  • Ievērojamais dārznieks Pēteris Upītis savā sirdī bija mākslinieks, kas aizrāvās ar fotogrāfēšanu, dzeju un mūziku. 
  • Dobelē sastopama lielākā ceriņu kolekcija Baltijā (~ 200 šķirnes un formas).
  • Parkā apskatāmas arī citu augu kolekcijas, piemēram, dekoratīvās ābeles, plūmes, pīlādži, īrisi, dienziedes, lilijas. 
  • Dārza lepnums ir viesis no tālās Japānas - kokveida peonijas.
  • Turpat pie dārza atrodas arī Pētera Upīša muzejs, kur var iepazīties ar dižā selekcionāra personību, darbiem un dzīvi.
Ak! Šī krāsa.
Kādam - laimīte, kādam - mārīte, man paveicās ar abām.
Nav ne jausmas, par kādiem augļiem pārtaps šie skaistie ziedi...
Baltie
Ābeles
Un šī - īpaši skaista ābele. Tāda, zem kuras varētu nogulties un ilgi, ilgi caur to vērot debesis, pasauli.

Ja kaut kas jāņem līdzi, tad pavasaris, protams, kas nobiris pie kājām.
Par laimītes meklēšanu atcerējāmies pašās beigās. Māsa pirmā atrada, es - pēdējā, Iemūžināju šo laimīti, kurai rūgtena garša.
Sirds, ne ceriņkrūms.
Mīļā, skaistā māsa
Ceriņdārzā ir iespējams iegādāties dažādus gardumus, skaistumus, stādus. Un pat grāmatas!

2 komentāri:

Ilze Kraukle teica...

Paldies par ierakstu, nezinàju, ka Latvijà tàds Cerinju dàrzs eksisté.. + Paldies par skaistajàm bildém!

Inga Pizāne - Dilba (Inga Pizāne) teica...

Jā, skaisti tur pabaudīt (un piesmaržoties) ceriņus, bet gribētos, lai tas dārzs tomēr ir vairāk "parkveidīgs", citādi - pļava vien. :)