"Dzejnieks bauda šo nesalīdzināmo privilēģiju - pēc savas patikas būt gan viņš pats, gan cits. Kā tās klīstošās dvēseles, kas meklē ķermeni, viņš ieiet, kad vēlas, ikviena tēlā. Vienīgi viņam visas durvis ir vaļā; un, ja dažas šķiet slēgtas, tas ir tāpēc, ka aiz tām nekas nesaista viņa skatienu."
(Šarls Bodlērs. Parīzes splīns. Pūlis. 55. lpp)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru