07 decembris, 2015

novembra p i e t u r p u n k t i un n o k r i š ņ i

Salīdzinot ar citiem novembriem, šis šķita (nē, bija!) daudz gaišāks, straujāks un piepildītāks.

Iespējams, tādēļ, ka mēnesis sākās ar ceļojumu uz Barselonu, kur kopā ar ceļabiedriem sauli piedzīvojām 4 dienas pēc kārtas. Turklāt tādu, kas arī silda, nevis vienkārši ir. :)

Atgriežoties Latvijā, piedzīvota gan sarma, gan pirmais sniegs, gan dzeltenrozā novembra saulrieti un zilas debesis no rītiem. Un vēl migla. Un saule.


Brīžiem šķiet, ka novembris nemaz nav beidzies. Droši vien tāpēc, ka decembris atnāca ļoti līdzīgs novembrim. Bet ne jau par līdzībām stāsts.

Stāsts ir par novembrī redzēto, lasīto un piedzīvoto.
  • Filma "Youth" (Jaunība)
Filma "Jaunība" nebija mana pirmā sastapšanās ar režisoru Paolo Sorentino. Pirms pāris gadiem bija redzēts viņa krāšņais veikums “Dižais skaistums”, tāpēc, jāatzīst, sava veida uzticības kredīts no manas puses viņam tika dots. Jāsaka - viņš to attaisnoja ar uzviju, jo biju patiešām aizkustināta. Ja salīdzina abas filmas, tad vizuāli, iespējams, iespaidīgāka bija “Dižais skaistums”, taču emocionāli mani daudz vairāk uzrunāja “Jaunība”. Droši vien tādēļ, ka filma skāra ne tikai jaunības, vecuma un mirstīguma tēmas (no visdažādākajiem aspektiem), bet arī mākslinieka trauslumu, radīšanas krīzes un vēlēšanos netikt aizmirstam, dzīvojot savos mākslas darbos.

Te arī māsas atsauksme. Uz filmu gājām kopā. Viņa piefiksēja dažas filmā dzirdētas atziņas.

  • Ievas Ekmanes izstāde "Svētdiena elpo" Ziemeļblāzmā 
Darbi mākslinieces Ievas Ekmanes izstādē "Svētdiena elpo" ļoti labi sader kopā ar izstādes nosaukumu. Gleznas, kas ir papildinātas ar tekstiem līdzīgās noskaņās, ir ļoti svētdienīgas, gaišas, elpojošas un sirsnīgas. Es biju apburta. Patiešām.

  • Simona de Bovuāra "Uz sliekšņa"
Šo grāmatu aizņēmos Francijas institūta madiatēkā. Jāatzīst, ka vispirms gan domāju, ka tajā ir viens darbs. Līdz pat brīdim, kad pirmais stāsts beidzās ap grāmatas trešdaļu. Izrādījās - grāmatā ir apkopoti autores 3 darbi. Pirmais man patika, otrajā īsti neielasījos (tā arī nepabeidzu). Trešais piesaistīja ar dienasgrāmatas formu, tāpēc arī sāku lasīt... un aizrāvos. Šī autore raksta ļoti precīzi un intīmi par divu cilvēku kopdzīvi un problēmām tajā.

  • Filma "Ručs un Norie"
Cilvēku sirsnība. Tā vēl pastāv. Cilvēku gaišums. Tā savādā sajūta, kad gribas atrasties divās pasaules vietās vienlaikus. Par to ir šis stāsts. Un, protams, par pieķeršanos, kas neveidojas pēkšņi, bet ko mēs visspēcīgāk apzināmies tikai tad, kad jāšķiras.

Foto no e-art.lv
  • Sarma. Ledus kristāliņu rīts.
Viens novembra rīts (un arī vakars) mirdzēja spožāk par citiem. 


Todien bridu pa kraukšķīgām pļavām un vēroju ainavu arī no augšas, uzkāpjot Vasargelišķu skatu tornī. Skats bija brīnumains. No vienas puses - sarmainu koku ainava, no otras - Daugavā krītošs saulriets.


  • Kafija ar "Peldētājiem" 
Vienu citu dienu baudīju pirmo sniegu un kafiju Dad Cafe. Kopā ar Rutes Martas Jansones "Peldētājiem". Aizpeldēju gleznās, domās. Bija forši.

"Peldētāji", starp citu, tur joprojām peld (līdz 14. decembrim). 


Un tad pienāca decembris.

Par to tad vēlāk. Un arī par Barselonu citreiz.

Nav komentāru: