decembra s ā k u m i

Decembris ir rīti, ar kuriem esmu uz tu. Aizsvīduši logi, aiz kuriem nojaušamas pilsētas kontūras. Pēkšņa narcišu gaisma. Un izdedzis sērkociņš - tik trausls kā cilvēku nakts. Decembris ir zīmogs uz baltas aploksnes. Ar datumu. Un saule, kurai brīžiem pat nenoticu. Decembris ir vientulība, ar kuru esmu uz es. Un luksofori, kurus gribas izslēgt, atstājot tikai mazās Ziemassvētku gaismiņas, kas atspīd cilvēku acīs, ja tām notic.

D

E

C

E

M

B

R

I

S