10 janvāris, 2016

S ē r k o c i ņ i.

Ja seko man Twitter vai Instagram tīklā droši vien būsi pamanījis/usi, ka jau kādu laiku mani nodarbina sērkociņi. Kā tēli, kā tēma, kā motīvs, kā rotaļa. 

Pirmoreiz sērkociņiem pievērsos 2012. gada decembrī, nejauši sērkociņkastītē atrodot 2 "saaugušus" sērkociņus un uzņemot šo bildi (skat. zemāk). Mazliet vēlāk izdomāju tai nosaukumu "Ja sadegt, tad kopā". 

Šī man ir viena no vistuvākajām pašas uzņemtajām bildēm. Neapzināti, bet tieši ar šo bildi sākās mana interese par sērkociņu kā tēlu.

Ja sadegt, tad kopā. 2012.
Nākamā bilde, kas tapa sērkociņu tematikā (arī neplānoti), bija jau krietni vēlāk, 2015. gada februārī, pastaigājoties ar suni dzimtajā Krāslavā - vienkārši ieraugot sērkociņu kastīti sniegā. Sniegs man arī ir ļoti tuva tēma - un pievilināja doma par abiem tēliem kā pretstatiem.

Sērkociņi. 2015.

Pēc pusgada tapa dzejolis, kurā izmantoju sērkociņu kā tēlu - protams, arī neapzināti. Lūk, fragments no dzejoļa:

"šī nakts tik trausla
kā izdedzis sērkociņš
sen jau atdzisis 
manās rokās
gaidot tevi
pārnākam 
no savām domām (..)"

04.06.15.

Un tikai 2015. gada nogalē sāku apzinātāk spēlēties ar sērkociņiem - vispirms jau tādēļ, ka apnika skatīties uz Rimi uzrakstu uz sērkociņu kastītes, ko lietoju ikdienā. Paņēmu un uzlīmēju uz kastītes fragmentu no sava dzejoļa, foto "instalācijai" pievienojot dzejolī pieminēto izdegušo sērkociņu.

Nakts tik trausla. 2015.

Tad jau uz mana desktopa parādījās mape ar nosaukumu "Sērkociņi", kas mudināja rīkoties un domāt vēl un vēl. Kā nākamā ideja fotogrāfijai tapa "Izdegšanas sindroms", kas praktiski ir skāris gandrīz ikvienu 21. gadsimtā. Pārslodze, stress, iekšēja sadegšana.

Izdegšanas sindroms. 2015.
Mana māsa, kas pamanīja un iedziļinājās manās radošajās izpausmēs, Ziemassvētkos man uzdāvināja ļoti skaistu sērkociņkastīti (ar lielajiem sērkociņiem), ko iegādājās Jarmarkā un kas veidots kā mākslas darbs ar nosaukumu "Uguns". Darba autore ir Līva Buža.

Ziemassvētku dāvana no māsas. Uguns.

Tādējādi turpmākajiem eksperimentiem varēju izmantot gan lielos, gan mazos sērkociņus, un tā tapa "Izaugsme". Lūk:

Izaugsme. 2016.

Lūk, vēl daži no darbiņiem, kas tapuši janvārī:

Jaunība un vecums. 2016.
Attālums. 2016.
Arlabunakti. 2016.

Nav komentāru: