07 marts, 2016

45 gadi. Režisors: Endrjū Hejs (Andrew Haigh)

Uz filmu "45 gadi" gribēju aiziet jau tad, kad to Latvijā rādīja festivāls "Baltijas Pērle" (pagājušā gada rudenī), tomēr toreiz biļetes tika ļoti ātri izpirktas, un tā arī netiku.

Kad februārī ieraudzīju filmu Splendid Palace repertuārā, mana kinomīļa sirds iemirdzējās priekā, tomēr tā uzreiz nemaz nesanāca aizskriet. Mazliet paildzināju gaidīšanas svētkus, zinādama, ka noteikti aiziešu.

Tā pienāca 5. marts, kad kopā ar vīru izdomājām doties uz seansu 15.45, jo pamazām sāka mākt bailes par to, ka tik filma nepazūd no repertuāra, pirms to noskatos. Ļoti veiksmīgi sakrita, ka tieši uz to pašu seansu izdomāja aiziet māsa ar vīru. Tā nu visi satikāmies Splendid foajē un devāmies uz filmu.

Filma nepārsteidza, (jo diezgan daudz biju par to dzirdējusi un zināju, uz ko eju), taču pilnībā (un ar uzviju) attaisnoja manas gaidas un cerības un ļoti, ļoti aizkustināja.


Filma ir par laulātu pāri - Keitu un Džefu, kuri gatavojas 45. kāzu gadadienai. Filma koncentrējas uz nedēļu viņu dzīvē - ikdienu, kopīgiem rītiem un vakariem, gatavošanos kāzu jubilejas svinībām, sarunām, žestiem (jāteic - filmā ir daudz tuvplānu)... Un, protams, kā ikvienā dramaturģiskā darbā - pienāk mirklis, kas izmaina visu. Neiegrimšu pārāk sīkās detaļās, taču Džefs saņem vēstuli, kas liek viņam iegrimt neizsāpētās atmiņās par pirmo mīlestību un zaudējumu un velta tam praktiski visu savu laiku un domas, kas, protams, rada Keitā satraukumu. Atklājas noslēpums, kas pilnībā sagrauj Keitas sajūtu par 45 laulībā nodzīvotajiem gadiem. Tālāk citēšu Ditu Rietumu, jo man ļoti patīk viņas formulējums:

"Filmā it kā nenotiek nekas īpašs, nekādi ārējie satricinājumi un globālās katastrofas - viss, kas norisinās ar šo pāri, ir noklusēšanas, līdz galam neizrunāšanas sekas. Kāda sena fotogrāfija apšauba visu šī pāra agrāko pieredzi, laimes un harmonijas sajūtu. Katastrofa notiek sievietes dvēselē, un tā spoguļojas Šarlotes Remplingas plastikā un mīmikā." (Dita Rietuma)

Galvenajās lomās: Šarlote Remplinga un Toms Kortnijs

Filmas noslēgums ir ļoti skumjš. Tā ir Džefa runa kāzu gadadienas svinību laikā, kurā viņš uzsver savas dzīves svarīgāko izvēli - apprecēt Keitu. Un tomēr... Kāds gan prieks par šiem vārdiem var būt Keitai, zinot, ka tikko viņas dvēselē iemājojusi neizdzēšama sāpe?

Filma par neizrunāšanās sekām. Par noslēpumiem. Izvēlēm. Par neizdzēšamām sāpēm. Par ilgu kopdzīvi. Par ikdienu un pagātnes ienākšanu attiecību tagadnē.

Pēc filmas ar mīļajiem draugiem diskutējām, ka Džefs savā runā pasaka ļoti patiesus vārdus, - ka visas svarīgās izvēles tiek izdarītas jaunībā. Un arī par to, ka filma vedina domāt par laika ritējumu un par to, ko katrs darām ar savu laiku - kā to pavadām, baudām, tērējam un diemžēl brīžiem arī izšķiežam.

Nav komentāru: