24 aprīlis, 2016

Gaišās šodienas vienkāršā pagātne.


Visskaistāk, protams, visu dienu ir dzīvot tagadnē. Un tomēr... Katrai dienai ir arī sava pagātne, kuru gribas paķert aiz rokas un samīļot, pirms tā aiziet un iejūk citu dienu mazajās pagātnēs.

Samīļot kā mammas bērnības lāčus, kuriem "mati" tik dabiski un tik ļoti krīt pāri acīm, ka šķiet atauguši. Gribas tos atglaust un pateikt: Paskatieties, ko es saplūcu! 


Un viņi notic pavasarim. Pat neskatoties uz krusu, kas dauzās aiz loga, biedēdama arī muskarus, tulpes un vizbulītes, bet tās tik paķiķina, kā kutinātas.



Pēc brīža atkal uzspīd saule. Tā rotaļājas starp upeņu lapiņām. Un smejoties iekliedzas, kad pieskaras priežu skujām.





Un tā - lēnītēm, lēnītēm šī diena pārtop par pagātni. Par skaisto, gaišo, vienkāršo pagātni.

2 komentāri:

teejtasiite teica...

Ļoti skaisti sajūtu mirklīši :)

Inga Pizāne - Dilba (Inga Pizāne) teica...

Liels paldies, Anna! :)