Šoreiz bija tā, ka māsa ar vīru piedāvāja doties uz Londonu, bet, tā kā biju tur gan vienu vasaru dzīvojusi, gan bijusi arī citas reizes, tad gribējās redzēt kaut ko citu. Tad nu nonācām līdz alternatīvai - Dublinai. Sākotnēji domājām braukt tikai turp, bet tad nonācām līdz brīnišķīgai domai sadalīt ceļojumu 2 daļās - 1) Dublina un 2) Īrijas daba. Apmešanās vietas atradām portālā airbnb - tā mums ir kļuvusi par tradīciju - dzīvot nevis viesnīcās, bet airbnb mītnēs. Šoreiz sanāca tā, ka abas mītnes bija nevis dzīvokļi, bet saimnieku mājas. Tā bija iespēja gūt iespaidu par to, kā dzīvo īri un mazliet ar viņiem pakomunicēt. Dublinā dzīvojām Malahide rajoniņā - pastaigas attālumā no jūras piekrastes, bet ārpus Dublinas - Kilmacanoge apkaimē - Wicklow kalnu apskāvienos.
 |
| Vieta, kur apmetāmies otrajā ceļojuma daļā |
Lūk, 10 no mūsu pieturvietām, ceļojot pa Dublinu un ārpusDublinu:
1. Grāmatnīca/s
Manā Dublinas plānā bija vairākas grāmatnīcas, taču ieiet sanāca tikai vienā (Books Upstairs), turklāt - atrodot to pavisam nejauši, nevis speciāli meklējot. Grāmatnīca ir ļoti glīta un pamanāma no ārpuses - tumši zila, ar grāmatām skatlogos un - kā vēsta nosaukums - tas ir ne tikai veikals, bet arī literāru pasākumu vieta un kafejnīca. Diemžēl no rīta, kad tur bijām, kafejnīca vēl bija slēgta, taču ideja ir ļoti jauka - pagrabstāvā un 1. stāvā ir grāmatnīca, bet 2. stāvā - kafejnīca. Pārsteidza, ka plauktu sadaļu vidū bija arī atsevišķs Gay Literature plaukts ar īpaši atlasītām grāmatām par homoseksualitātes tēmu. Nekad un nekur iepriekš šo tēmu izceltu grāmatnīcā atsevišķi nebiju redzējusi.
No grāmatnīcas iznācu ar vienu dzejas grāmatu, ko izvēlējos no plaukta Irish Poetry, jo gribējās izgaršot tieši īru mūsdienu dzeju, kurā, jāatzīst, neorientējos, tāpēc vienkārši šķirstīju grāmatiņas un meklēju ko tādu, kas uzrunā. Apstājos pie grāmatas "Poems for Breakfast" (autore: Enda Wyley), kas piesaistīja gan ar nosaukumu, gan ar rindām. Portālā Goodreads grāmatas dzejoļi tiek aprakstīti šādi: "Lyrical and imaginative, these are poems of memory, war, books, place, travel, and love, written with fine sensibility."
Lūk, fragments no viena no dzejoļiem ar nosaukumu Dream:
"It's been so long now
since I've seen you, I say,
that I hardly know myself."
2. Bibliotēka Trinity College Library Dublinā
Trinity koledžas bibliotēka tiek uzskatīta par vienu no pasaules 10 skaistākajām bibliotēkām, un, lai arī ieeja bija 9 EUR (kaut gan šķiet, ka bibliotēkām būtu jābūt pieejamām bez maksas), tomēr, esot turpat, negribējās laist garām iespēju to ieraudzīt, tāpēc maksājām un devāmies iekšā. Bibliotēka ir rotāta ar rakstnieku un domātāju krūšutēliem (Šekspīrs, Dekarts u.c.), kā arī gan ar mežģīņotām, gan koka trepēm (ko izmanto, lai aizsniegtu grāmatas augstākajos plauktos), taču tajā dienā izskatījās, ka bibliotēku "izmanto" tikai tūristi un tikai bildēšanai.
Mēs ar ceļabiedriem saskatījāmies un aizsākām nelielu diskusiju par to, cik ilga vispār vēl būs bibliotēku dzīve un vai tās visas nekļūs par muzejiem. Bet tad secinājām, ka bibliotēku loma tomēr ir krietni mainījusies, ka turp cilvēki nāk ne tikai grāmatu dēļ, bet arī pasēdēt datoros, uz pasākumiem utt. Daļēji tā ir kļuvusi par socializēšanās un tikšanās vietu (īpaši mazās ciemu un pagastu bibliotēkas).
Trinity Koledžas bibliotēka, protams, ir ļoti sena un sargājama, tādēļ tur grāmatas uz mājām nedod un, cik man zināms, pieeja ir tikai koledžas studentiem un mācībspēkiem.
3. Parki
Dublinā pabijām divos parkos - Merrion Square parkā, kas ir populārs ar rakstnieka Oskara Vailda skulptūru, pie kuras ir arī plāksne ar citātiem, - manuprāt, - brīnišķīgs veids, kā iepazīstināt cilvēkus ar autora domām. Viena, ko piefiksēju, bija par dzejniekiem: "Poets you know are always ahead of science".
Vēl viens parks, kurā mazliet pabaudījām pavasari, bija Saint Stephen's Green Park, kur arī piesēdām zālītē, lai palasītu dzeju un pabaudītu skatu uz skaistajām tulpēm. Parkā bija daudz cilvēku - cilvēki lasīja grāmatas, vēroja kaijas un pīles vai vienkārši bija atgūlušies zālītē papļāpāt.
Ārpus Dublinas pabijām Powerscourt dārzos, kas bija burvīgi iekopti - ar daudzām strūklakām, skulptūrām, Japāņu dārzu, ziediem, kalnainiem skatiem un kafejnīcu Avoca ar ļoti plašu salātu izvēli un nedārgām kūkām, kur paēdām pusdienas.
Turpat iegājām arī Avoca dizaina veikalā, kur bija gan grāmatu, gan apģērbu un kosmētikas, gan pārtikas nodaļa. Tur arī iepirkām dažas dāvaniņas, jo pa suvenīru veikaliem šajā ceļojumā īsti nestaigājām.
Protams, visilgāk es uzkavējos grāmatu nodaļā, nekavējoties ieraugot kādu dzejas grāmatu ar intriģējošu nosaukumu "An Anti-Stress Poetry Anthology", pašķirstīju, domādama - pirkt vai nepirkt... Līdz pienāca mīļā māsa un teicās man to uzdāvināt. Biju ļoti priecīga. :)
Lūk, filozofiska rinda no viena no šīs grāmatas dzejoļiem:
"If you look for the truth outside yourself, it gets farther and farther away." (Tung-Shan)
4. Teātris
Tā kā bijām valstī, kuras valodu saprotam (te es domāju angļu, ne īru) un tā kā visi četri labprāt ejam uz teātri, tad izdomājām aiziet arī uz vienu izrādi Dublinā. Māsa bija izložņājusi internetu un atradusi izrādi Tina's Idea of Fun (teātrī Abbey Theatre), uz kuru izrādes dienā nebija problēmu dabūt biļeti, kas mūs, protams, iepriecināja. Ieeja bija 18 EUR, kas būtībā ir līdzīgi kā Latvijā.
Izrāde bija diezgan ikdienišķa un komiska, - varētu teikt par ģimenes un kaimiņu attiecībām - ar ikdienas valodu un daudziem f... vārdiem, taču nebija nemaz tik viegli visu uztvert, jo nerēķinājāmies ar tik milzīgu īru akcentu. :) Taču jebkurā gadījumā nenožēlojām, ka aizgājām... Un zinājām, kad jāsmejas, jo to aktīvi darīja priekšā sēdošie īri (daži pat rukšķināja no smiešanās).
5. Durvis
Dublinas/Īrijas durvis - tas ir atsevišķs un ļoti skaists stāsts. Nekur vēl nebiju redzējusi tik daudz dažādu krāsu durvju. Gribējās iemūžināt visas, bet tad būtu jāuzkavējas diezgan ilgi. :)
Māsa teica, ka kaut kur ir lasījusi, ka viņiem uz ielas visas durvis ir dažādās krāsās, lai, ejot no paba, reibumā nesajauktu savas ar kaimiņa durvīm. Tāds - joks, ne joks, bet izskatās ļoti apburoši. Ņemot vērā, ka mājas viņiem pelēcīgas, tad krāsainās durvis kompensē pilsētai trūkstošo šarmu.
Lūk, fragments no vēl viena iepriekš pieminētās īru dzejnieces dzejoļa, kas tieši sasaucas ar durvju tēmu:
"Turning from me,
your back is a door
firmly closing,
your breath
a wild wind blowing me
out onto the dark roof-top"
Tā kā puiši īpaši netiecās apskatīt moderno mākslu, tad attiecīgi sadalījāmies - meitenes uz muzeju, bet puiši - ekskursijā un degustācijās uz Guinness alus rūpnīcu.
Pārsteidza, ka ieeja muzejā nemaksāja neko. Visas izstādes bija par brīvu, un, cik sapratu, tad ļoti reti (izņēmuma kārtā) tur ir kādas maksas izstādes.
Interesanti, ka Dublinas Modernās mākslas muzejs ir ierīkots vecas slimnīcas ēkās, izstādes ir pārsvarā iekārtotas garos gaiteņos (ar dažām ieejām t.s. palātās).
Apskatījām 3 izstādes, un visvairāk mūs uzrunāja īru gleznotāja Patrick Hennessy izstāde De Profundis, kas (ja nu kas) Dublinā skatāma vēl līdz pat 24. jūlijam. Gleznās bija daudz kailuma - ne tikai ķermeniska, bet arī dvēseliska, kā arī daudz ainavu (klintis, jūra) un kluso dabu, taču tās neatgādināja neko iepriekš redzētu, tieši tāpēc - ļoti patika. Te var uzzināt vairāk par Hennessy izstādi: http://www.imma.ie/en/page_237080.htm
7. Pabi un Guinness alus
Lai arī alu nelietoju, tomēr būt Īrijā un nepagaršot Guinness alu - būtu grēks, tāpēc abas ar māsu no puišu glāzēm pagaršojām gan maigās un biezās alus putas, gan pašu dzērienu, kas ļoti labi gāja pie gan pie sirds, gan pie uzkodām (piemēram, ļoti garšoja kopā ar Fish&Chips).
8. Piekraste
Kā jau minēju raksta sākumā, mums bija paveicies, ka Dublinā dzīvojām ļoti skaistā rajoniņā, turklāt netālu no piekrastes, tāpēc vienu rītu veltījām gleznainai pastaigai līdz jūrai. Jūru skāva kalni, vējš un narcišu stādījumi.
Lūk, vēl viens fragments no iegādātā dzejas krājuma:
"(..)Outside, the light winks on a waste of sea
and I step from the station
into my real home
where poets tell their stories(..)"
9. Glendalough (no īru valodas Gleann Dá Loch tulkojas kā Divu ezeru aleja)
Mūsu otrās mājas saimnieki teica tā: Glendalough ir skaistākā pastaigu vieta visā Īrijā, un tur ir jāpavada vesela diena. Nebaidoties no lietus, kas smidzināja pastaigas sākumā, mēs izvēlējāmies vienu no daudzajām pastaigu takām un devāmies iekarot kalnus un ezerus.
 |
| Kolāžas trešajā bildē redzams skats, ko piedzīvoja puiši, uzkāpjot augstajā kalnā |
Glendalough ir ļoti sena un vēsturiska vieta, ko kā klosteri 6. gadsimtā dibināja Svētais Kevins. Un savu pastaigu sākām tieši ar klostera drupu un apbedījuma vietu apskatīšanu. Turpat satikām arī ragainus īru dzīvniekus. :)
Pastaiga veda kalnā, bet vienā brīdī izdomājām izvēlēties vieglāku taku, kas ved gar ezeru. Puiši pēc tam gan pārdomāja un izdomāja tomēr tikt kalnā augšā un apskatīties uz ezeriem no augšas. Mēs ar māsu devāmies atpakaļ (un tāpat jau bijām nogājušas ap 9 km). Mūs pārņēma izsalkums, un, lai to mazliet remdētu, atgriežoties starta punktā, paņēmām kafiju, našķus un gaidījām vīriešus atgriežamies. Viņi tikmēr iekaroja savu pirmo kalnu virsotni.
10. Powerscourt ūdenskritums
Mūsu pēdējā pieturvieta, pirms doties uz lidostu, bija Powerscourt ūdenskritums (121 m), kas atrodas netālu no pilsētiņas Enniskerry - Wicklow apgabalā un ir augstākais ūdenskritums visā Īrijas salā.
Tas ir brīnišķīgs, mirdzošs, skanīgs, skaists. Tajā varētu lūkoties stundām, bet bija jau iezadzies neliels satraukums, ka varam nokavēt lidmašīnu, tāpēc mudināju ceļabiedrus d o t i e s, jo mums vēl bija jāatdod mašīna, ko bijām paņēmuši nomā.
Un tad mēs atgriezāmies Latvijas siltajā maijā.
"But for now, we quietly dress,
search for tickets, money, passports,
before pushing the door open to the heat
that has arrived in our very home.
And there seems nowhere to go."
(Enda Wyley)
Bilžu autori: Aina Nemiro, Inga Pizāne-Dilba, Rihards Dilba un Guntars Nemiro
P.S. Ārpus stāsta vēl palika zirgu sacīkstes, skaistie skatlogi, kafejnīcas, restorāni u.c.
1 komentārs:
daži no šiem punktiem ir personīgi apmeklēti
Ierakstīt komentāru