L'Instant Parisien ir žurnāls par parīziešu mākslinieku un radošu personību dzīvi, ieskatoties viņu darbnīcās, darbos un domās. Kā žurnāla komanda raksta priekšvārdā - šie stāsti ir ielūkošanās mūsdienu Parīzē, kas ir vienlaikus gan poētiska un emocionāla, gan entuziastiska un kūsā no idejām un radošuma. Žurnāls ir bilingvāls (franču un angļu valodās), ļoti biezs, ar daudziem un ļoti kvalitatīviem attēliem, kas brīnišķīgi papildina iedvesmojošos stāstus.
2) Grāmata Kārtības maģija
Kurš gan būtu domājis, ka par mantu kārtošanu var uzrakstīt veselu grāmatu, iedvesmojot tik daudz lasītāju visā pasaulē? Arī mani šī tēma piesaistīja, jo ne reizi vien esmu jutusi, ka mājās ir par daudz mantu, bet "lielās tīrīšanas" parasti izvēršas haotiskā padarīšanā, noslēdzoties drīzāk ar mantu pārlikšanu no vienas vietas citā nekā to izmešanu, tāpēc patiešām uzskatu, ka atziņas, ko smēlos šajā grāmatā, man un manai mājvietai nāca (un nāks) tikai par labu.
Autore iesaka turēt mājās tikai un vienīgi tās mantas, kuras rada prieku un tiek lietotas, atbrīvojoties no dāvanām, kuras nekad netiks lietotas (un kuras ir it kā žēl izmest), no grāmatām, kuras nekad netiks pārlasītas (šī man, protams, sāpīgāka tēma, jo tik viegli no grāmatām atbrīvoties nespētu), no apģērba, kuru sezonā uzvelkat labi ja vienu reizi (vai vispār nevienu) u.tml. Turklāt katrai mantai mājās ir jābūt savai vietai, citādāk pie kārtības tikt nav iespējams.
Ieteicama lasāmviela tiem, kuri jūt, ka ir apauguši ar mantām.
"Ja nejūtat pulsāciju, paņemot rokās kādu mantu, izmetiet to."
(Marija Kondo)
"Runājot par grāmatām, pats svarīgākais ir īstais laiks. Tiklīdz jūsu rokās nonāk kāda noteikta grāmata, ir piemērots brīdis, lai to izlasītu." (98. lpp)
3) Žurnālu Ir Brīvdienas abonē mana māsa, tādējādi arī es esmu kļuvusi par tā aktīvu lasītāju. Jāatzīst, tas patiesi ir kļuvis par vienu no maniem favorītžurnāliem, jo, pirmkārt, tas ir ļoti baudāms acīm un taustei; otrkārt, tajā apspēlētas tēmas šķiet svaigas - gan informācijas, gan pasniegšanas ziņā; treškārt, tajā patiešām var pasmelties idejas brīvdienu piedzīvojumiem un galamērķiem.
4) Grāmata Mātes piens
Grāmatu iesāku lasīt Kronvalda parkā... uz sedziņas... ar skatu uz kanālu... garām peldēja SUPotāji, laiviņas un kuģīši, un lidoja putni... Skaisti un romantiski, līdz brīdim, kad viens no putniem izdomāja nokārtoties grāmatas 21. lappusē. :) Bet ne par to stāsts. :) Stāsts ir par grāmatu, kura ierāva sevī ar pirmajām lappusēm un kuru izlasīju mazāk nekā nedēļas laikā. Pāris piegājienos. Sākot ar parku - un beidzot ar šūpuļtīklu laukos.
Grāmata, kurā par savu dzīvi stāsta māte un meita. Pagāja laiciņš, kamēr pieradu pie tā, ka stāstītājas runā pamīšus (te māte, te meita), taču personīgi man tas īpaši netraucēja, jo skaudrums piesātināja viņu abu sacīto, virzot sižetu uz priekšu un radot bezgala daudz pārdomu par Padomju laiku tieksmi vienādot cilvēkus, par cilvēka nevēlēšanos dzīvot, par mātes un meitas mainīšanos lomām, par pieaugšanu, par brīvību un nebrīvību, par nodevībām, par sāpēm, par neizpratni un vēlēšanos iemācīt cilvēkam gribēt dzīvot, kas diemžēl nav iespējams.
"Es neatceros nevienu reizi, kad māte mani būtu vedusi uz skolu vai arī sagaidījusi pēc stundām." (13. lpp)
"Aiz muguras palika vecpilsētas silueti, aizzibēja jauno māju rajoni, kur cilvēki dzīvoja citā pasaulē - ar vienādām sekcijām, trauku komplektiem, zemajiem galdiņiem, vienādos dzīvokļos, vienādiem kājslauķiem pie dzīvokļu durvīm." (33. lpp)
"Es biju atbildīga par savu māti. Neviens labāk par mani nezināja viņas gaismas un ēnas puses un nemācēja noķert brīdi, kad atkal viņa gribēs no dzīves izkāpt." (45. lpp)
5) Bīstamais sakars: Simona de Bovuāra un Žans Pols Sartrs
Grāmata, ko iesāku lasīt jau aprīļa sākumā un kura izceļojās ar mani gan uz Krāslavu, gan uz viskautkurieni-citurieni, kur devos ar auto kā pasažieris. Ļoti bieza grāmata, ar ap 600 lielām, viscaur aprakstītām lappusēm, kuras sākumā lasās samērā lēni, tad ieskrienas un lasās ļoti ātri... Un tagad uz beigām - atkal samērā lēni, jo, iespējams, grāmata ir tomēr mazliet par garu vai varbūt milzīgā ziņkāre jau ir apslāpēta + pa vidu ir paspēts izlasīt vēl dažas citas grāmatas, kas izsitušas no ritma. Un tomēr, un tomēr... noteikti šo grāmatu pabeigšu, turklāt pavisam drīz. :) Palika tikai ap 40 lpp. Tad ceru par to uzrakstīt vairāk.
6) Bērnu dzejoļu grāmata Saputrotā putra, par kuru šobrīd rakstu recenziju portālam UbiSunt
Vizuāli - ļoti baudāma grāmata, kuru dabūju apmaiņā pret recenziju no UbiSunt portāla. Neteiktu, ka grāmatas dzejoļu tematika ir īpaši oriģināla, taču ir apspēlētas bērniem tik ļoti aktuālās un svarīgās tēmas kā mamma, tētis, mācīšanās rakstīt, lietus, diendusa, putra, suņi u.tml. :) Kaut kad drīzumā - recenzija UbiSuntā.
7) Ir Domuzīme
Literārais žurnāls Domuzīme iznāk kopš pagājušā gada pavasara. Cenšos pirkt katru numuru - galvenokārt interesējos par dzejas publikācijām un recenzijām, taču, protams, palasu arī prozu, intervijas un esejas. Šajā numurā ļoti patika gan Otto Ozola raksts par grūtībām tikt pie sava darba tulkojumu angļu valodā, gan saruna ar Viesturu Zanderu par grāmatniecību, kā arī jauno autoru dzejas publikācija u.c. rakstiņi.
8) Arta Ostupa dzejas krājums ŽESTI
Pie Ostupa Žestiem (ar autogrāfu) tiku grāmatas prezentācijas pasākumā 31. maijā, kas notika peldošajā mākslas centrā NOASS. Tajā pašā vakarā devos uz tuvējo Skanstes parku, lai mierīgi to pašķirstītu un palasītu, līdz debesis kļūst tikpat tumšas kā dzejoļu grāmatas vāks.
Ostupa dzejproza ir blīvas mirkļu un sajūtu pulsācijas, uzburot situācijas, ainas un ainavas, kas skaisti rotaļājas ar iztēli, mazāk ar emocijām.
Manuprāt, trešajā krājumā Ostupa dzejprozas teksti ir kļuvuši vēl vairāk vizuāli – tie atgādina kādas svešas mājas bēniņos atrastas fotogrāfijas, ar kurām gan ne vienmēr ir viegli identificēties, jo tās šķiet, ka tās neskar mani personīgi un lielākoties neizraisa manī spēcīgas emocijas, taču tajā pašā laikā teksti ir šarmanti, neizdibināmi – kā sapņi, kurus pamostoties vairs neatceramies, taču mēģinām atsaukt atmiņā, jo šķiet, ka tiem bijusi kāda svarīga nozīme.
Lūk, viens no dzejprozas tekstiem ar nosaukumu Pārvērtības
Tas ir tukšums starp radiostacijām, tā ir
"mēs" prasīgā zīme, šņākoņā irstot, kas
piespiež jūs kliegt. Viņš pagriež tevi kā
pulksteni, viņš iesloga bezvējā kā liesmo-
jušu lapu. Tikmēr jūrā plīst viļņi, solīju-
miem pilni - un varbūt tāpēc tu līdzinies
ziedam, kas novēršas sava atspulga. (17. lpp)
9) Heli Laaksonen dzejas grāmata Kad gos smei
Pie šīs burvīgās grāmatas tiku, pateicoties Facebook grāmatu ķēdei, kas nu jau mazliet ir norimusi. Grāmatiņu gribēju izlasīt jau sen, tomēr satikāmies tikai tagad. Dzejoļi rakstīti somu valodas dialektā un tulkoti, izmantojot Vidzemes lībiskā dialekta iezīmes , un tas padara jau tā amizantos un humorīgos dzejolīšus vēl smaidīgākus. Lūk, fragments no tituldzejoļa:
"Mēs grib sasniekt apnikum pasouls rekord,
bet tad būs pārak skumig,
un es liek gov mašina
un laiž,
lielveikal mašinplaci uzvelk roķen un tais soulit.
Un oi! Kā man patik, kad gos smei." (84. lpp)
10) Agris N. Jēkabsons jeb Fakingsons un viņa Slimās vasaras epizodes
Pašizdotā autora grāmata, ko drīzāk varētu nosaukt par dienasgrāmatu, satur viņa vienas vasaras piedzīvojumus/epizodes/situācijas, kas turklāt brīžiem pasniegtas visai rupjā veidā. Klibo forma un pasniegšanas veids, kurā ir daudz lieka, piemēram, ko gan izsaka tādi teikumi kā "satiku viņu un parunājām par visu iespējamo"? Grāmatā ir par daudz paštīksmināšanās, kā arī zaudēta robeža starp erotiku un pornogrāfiju. Būtu uztvērusi to visu mazliet mierīgāk, ja zinātu, ka to rakstījis jaunietis pusaudža gados, taču, zinot realitāti, šie teksti diemžēl neiepriecināja. Autoram ir vēl ļoti daudz un ilgi jādomā, kā savu pieredzi un piedzīvojumus pārvērst literatūrā. Rakstīšanas stilā manīti arī daži labi teikumi, piemēram, "pieteicos viņu pavadīt vismaz līdz mājām, ja viņa neko vairāk no manas klātbūtnes nebūtu gatava ņemt".
Lai nu kā, vismaz pagaidām daudz labprātāk lasu Agra pārdomas par izlasītajām grāmatām, nevis viņa paša rakstīto, taču tas noteikti nav vēlējums - padoties, jo domāju, ka viņš spēj daudz labāk.
+
Grāmatas, ko plānoju lasīt tuvākajā laikā:
1) Hulio Kortāsars. Citas debesis
2) Bernhards Šlinks. Pārnākšana
3) H. Vasmu. Dinas grāmata
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru