Līt sāka jau pa ceļam uz Jūrmalu, taču mūsu lietussargs palika mašīnā - kaut kā nemaz i prātā nebija ienākusi doma ņemt to līdzi uz jūru. Kaut gan... tie visi pārējie lietussargi, kas vienā mirklī pie jūras atvērās, izskatījās tik fotogēniski, ka žigli ķēru tos iekšā savās bildēs.
Šo divu ūdeņu (lietus un jūras) satikšanos es nosvinēju basām kājām. Manus matus mērcēja lietus, bet kājas - jūra.
Jūra nāca man pretī.
Saule izmirka līdz pēdējam stariņam un tad ienira nopeldēties.
Vairāk mēs netikāmies tovakar.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru