Janvāris manā dzīvē izvērtās par kultūrskaistu un bagātu mēnesi (būts gan teātra izrādēs, gan kino, gan lasītas vairākas grāmatas), tomēr visspilgtākie janvāra iespaidi saistās tieši ar filmām (tikko secināju, ka janvāris iesākās un noslēdzās ar kinoteātra apmeklējumu. 1. janvārī biju uz LA LA LAND, bet 31. janvārī - uz filmu ZOOLOĢIJA. Pa vidu vēl būts uz filmām KOMŪNA, MĀCEKLIS un MĪLESTĪBAS SAVIENOTĀS VALSTIS.
Padalīšos nelielā emocij-iespaidu recenzijā par katru.
Sākšu ar LA LA LAND (režisors: Damien Chazelle), ja reiz ar to arī sākās mans gads. Un jāatzīst, ka tā ir brīnišķīga filma, ar ko iesākt jaunu gadu. Iedvesmojoša, pacilājoša, žilbinoša, saldi skumja, aizkustinoša. Kā liela daļa auditorijas - pirms skatīšanās lūkojos uz filmu ar aizdomām. Pirmkārt, likās, ka būs banāla. Otrkārt, mūzikls nav mans žanrs. Bet, iznākot no filmas, nonācu pie secinājuma, ka LA LA LAND spožums un panākums TIEŠI slēpjas žanrā, kā arī spējā banālas lietas parādīt nebanāli. Tā, kā tas ir. Parādīt grūtības, cīnoties par savu sapņu piepildījumu (padoties vai saņemties), parādīt to, cik svarīgi ir, lai kāds tuvs cilvēks tev notic un tevi atbalsta (un tas patiešām bieži vien maina iznākumu), parādīt to, cik sarežģītas izvēles ir jāveic ceļā uz panākumiem (mīlestība vai sapņu darbs?), un, nākot no kino, prātā nebeidz rosīties domas par sapņiem un par mīlestību. Vai mīlestība bija sapnis? Vai sapņa piepildījums, ja tajā vairs nav mīlestības, ir pilnīgs?
KOMŪNA* - dāņu režisora (Thomas Vinterberg) filma par kādu precētu pāri (ar bērnu), kuru īpašumā nonāk liela, liela māja, kuru sākotnēji viņi nemaz apdzīvot neplāno (vīrs ir pārliecināts, ka viņu ģimenei tā ir par lielu un plāno to pārdot), taču sievai ienāk prātā saaicināt draugus un izveidot KOMŪNU, kurā visiem kopā šajā mājā dzīvot, dalot pienākumus, īpašumu un dzīvesprieku. Sieva tik ļoti aizraujas ar šo ideju, ka beidzot tā piepildās - un viņas dzīvē vīrs sāk ieņemt otro vietu. Vīrs to, protams, sajūt, un tieši šajā brīdī dzīve piespēlē viņam citu sievieti, kurā viņš iemīlas. Problēmas sākas tad, kad komūnai ir jāizlemj, vai tajā paliks dzīvot vīrs ar mīļāko vai sieva, jo acīmredzot dzīve visiem trim tur nav iespējama.
Ļoti reālistiska drāma ne tikai par attiecību krīzi, bet arī par novecošanu, par nespēju sevi savākt kopā, piedzīvojot tik pamatīgas sāpes un pārdzīvojumus, ka tie vairs neļauj koncentrēties ne darbam, ne kam citam.
*Cilvēku kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, pamatojoties uz kopēju īpašumu un darbu. (termina skaidrojums no vardnica.lv)
 |
| K-Suns |
MĀCEKLIS (režisors: Kirill Serebrennikov) - filma par jaunieti, kurš pasaules glābiņu (no meliem, netikumības u.tml.) meklē Bībelē, mēģinot visai ekstrēmos veidos (arī pārkāpjot morālas un likuma normas) uzstiept savus uzskatus visiem apkārtējiem (skolai, ģimenei), kuriem savukārt jātiek galā ar šo problemātisko jaunieti. Notiek vainīgo meklēšana, vainu kā bumbiņu mētājot - te uz skolu/skolotājiem, te ģimeni, te mācītāju. Filma (pēc tās noskatīšanās) konfrontē skatītāju ar tādiem jautājumiem kā - ko es darītu ar šādu skolēnu vai bērnu? Vai ir iespējams viņa prātā/uzskatos kaut ko mainīt? Kurš to spētu izdarīt? utt.
Poļu režisora (Tomasz Wasilewski) filma UNITED STATES OF LOVE iegriež ar spēcīgām alkām pēc mīlestības, kas noved pie neatgriezeniskām sekām un psihes problēmam. Filma, kas iecērt ar destruktīvu attiecību attēlojumu (un iekšā iesāpas jautājums - kāpēc, kāpēc pasaulē ir tik daudz šādu attiecību?), ar sāpīgiem likteņiem, ar ciešanu panešanu uz trauslajiem cilvēku pleciem, kuriem, iespējams, nav ne jausmas, kas ir mīlestība, un, iespējams, nekad arī nebūs.
 |
| Kino Bize |
ZOOLOĢIJA - it kā jau filma par sievieti ar asti, bet patiesībā - par kaunu, par nosodīšanu, par nespēju pieņemt citādo. Un tomēr, tikai atzīstot atšķirīgo sevī (un to iemīlot), mēs spējam būt patiesi laimīgi. Droši vien par to - jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru