Mans oktobris iesākās ar gatavošanos pasākumam "Dzejas ekspresis", kas 5. oktobrī norisinājās Olaines bibliotēkā.
Man ar to gatavošanos ir tā, ka nevienam lasījumam (pasākumam) neizmantoju vienu un to pašu sakāmo vai lasāmo (tas ir, dzejoļus). Katru reizi saku un lasu to, kas konkrētā dzīves brīdī vai periodā šķiet būtisks vai aktuāls. Ja vien ir iespēja, cenšos pirmatskaņot kādu dzejoli, kas nekur nekad iepriekš nav parādījies, jo gan pašai sev, gan sanākušajiem gribas radīt sajūtu, ka šis "šeit un tagad" ir unikāls un ka ļoti novērtēju klausītāju laiku un uzmanību.
Uz Olaini braucu ar īpašu noskaņu, jo zināju, ka tur satikšu Inesi un Andri, ar kuriem iepazinos Spiikiizi grāmatu klubā. Ļoti apburošu un draudzīgu iespaidu atstāja viss bibliotēkas personāls, kas savam darbam pieskaras ar sirsnību un personiskumu. To es sajutu uzreiz.
Viens no aizkustinošākajiem pārsteigumiem bija stūrītis ar nosaukumu "Inga Pizāne lasa", kuram materiālu Inese sameklēja manā blogā, bibliotēkā atlasot attiecīgās grāmatas. Ļoti patīkami un ļoti skaisti! :) Tāpat ļoti iepriecināja Ilzes sagatavotā mapīte ar laikrakstiem, kuros publicēta mana dzeja.
Man līdzi brauca māsa. Viņas atbalsts dzejā un dzīvē ir neizmērojams.
Pats pasākums ritēja ļoti raiti. Pēc tam, kad beidzās mans stāstāmais, tas ir, ap 20-30 min, ļāvos klātesošo jautājumiem, un to bija patiešām daudz. Apmēram stundu diskutējām par obligāto literatūru, dzeju, iedvesmu, ceļu uz grāmatu, rakstīšanas procesiem u.tml. Bija ļoti interesanti, pirmkārt, tāpēc, ka klausītāji bija ļoti ieinteresēti, gatavi diskusijai un arī uzdeva ļoti daudz vērtīgu jautājumu, uz kuriem atbildot, izšķīlās arī pa kādai labai domai vai atziņai.
Nobeigumā nobaudījām kafiju ar cepumiem svecītes gaismā un sirsnīgas pēc-pasākuma sarunas. Te lasāms un skatāms bibliotēkas atskats uz pasākumu.
Liels paldies Inesei par bildēm! Ne tikai par bibliotēkas pasākuma bildēm, bet arī par fotogrāfijām, kurās galvenajās lomās ir mana dzejas grāmata un Ineses sajūta par to.
Lūk, dažas no tām. Arī šīs bildes ir viens no maniem iedvesmas pilnajiem oktobra literārajiem notikumiem.
 |
| Foto: Inese Bērziņa |
Tālāk mani oktobra notikumi virzījās uz Spiikiizi, kur iesaistījos 10 nedēļu izaicinājumā rakstošiem autoriem. Esam 6 cilvēku grupiņa, no kuriem katram ir kāds iesākts darbs, kas ir jāpabeidz, un mums ir dotas 10 nedēļas, tas ir, laika posms līdz 13. decembrim, lai to izdarītu. Mūsu pirmā tikšanās bija norunāta ceturtdienā piecos no rīta, lai pārbaudītu mūsu apņemšanos un darba sparu. :) Tikām apbalvoti ar gardu kafiju un brīnišķīgu skatu uz naksnīgo muzeju. Sākām ar to, ka apspriedām katra dalībnieka darbus un plānus. Es plānoju sarakstīt vairākus stāstus, kas kopā ar maniem 3 jau esošajiem stāstiem varētu vaidot kādu plūstošu krājumu. Par tēmu: attiecības. Līdz decembrim plānoju uzrakstīt kādus 7-8 stāstus. Vai kaut ko no tā publicēšu? Pagaidām sev neatbildu uz šo jautājumu. Jāskatās rezultāts. Jo publicēšana nav mērķis. Mērķis ir rakstīšana, taču, ja jutīšu, ka rezultāts mani apmierina, tad droši vien meklēšu arī plašākas iespējas.
 |
| 5.00 no rīta. Valdemāra iela. Skats no Spiikiizi uz Nacionālo Mākslas muzeju |
Vēl viens ļoti patīkams notikums, kas šajās oktobra dienās mani saviļņoja, ir manu dzejoļu publikācija ārzemju izdevumā Tupelo Quarterly.
Tupelo Quarterly ir literārs žurnāls un sava jaunākā numura TQ13 sadaļā "Women in Translation" iekļāva 2 manus dzejoļus Jayde Will atdzejojumā. Par publikāciju jāpateicas manam izdevējam Lawrence Schimel, kura izdevniecības A Midsummer Night's Press paspārnē nāks klajā mans dzejas krājums angļu valodā ar nosaukumu "Having Never Met".
Vēl, protams, ļoti priecē grāmatu klubu tikšanās, kas dod lielu un priecīgu ieguldījumu manam literārajam un radošajam noskaņojumam. Oktobrī biju gan Barona ielas "Totāls vāks" klubiņā, kas šoreiz bija veltīts somu literatūrai - ciemos bija atnākusi tulkotāja Maima Grīnberga, kā arī īsts somu grāmattirgotājs vārdā Anti. Izjautājām viņus par un ap grāmatu pasauli, kurā viņi mitinās, un arī viņu redzējumu uz šī brīža situāciju.
 |
| somiskā tikšanās grāmatu klubā "Totāls vāks" |
Kā arī divreiz biju Spiikiizi grāmatu klubiņā, kas, manuprāt, ir vieta, kur dzimst ne tikai diskusijas par grāmatām, mieru un dzīvi, bet arī jaunas draudzības. To var just, un tas ir skaisti.
 |
| Spiikiizi grāmatu klubiņa tikšanās 15. oktobrī. Foto: Andris Ondzulis |
Atskatoties uz oktobra pirmo pusi, secinu, ka ļoti bagātīgas bija šīs divas nedēļas, jo vēl jau biju uz Jāņa Tomaša dzejas pasākumu Andreja Upīša muzejā, kas man arī ļoti patika, jo bija ne tikai dzejas lasījums, bet arī Artura Skuteļa saruna ar dzejnieku un arī klātesošo jautājumi, kas vēra vaļā diskusijas durvis uz pārdomām par dzejnieka dzīvi - cik daudz viņš var rakstīt, kas viņu ietekmē un tamlīdzīgi.
Šovakar, tas ir, 17. oktobrī savukārt plānoju aiziet uz Kristas Annas Belševicas dzejas krājuma "Medījot dzīvi" atvēršanu, kas notiks kafejnīcā Taka. Arī viņas debijas dzejas krājums noteikti ir viens no maniem oktobra notikumiem.
Mans vismīļākais autores dzejolis šobrīd ir "turēšanās pie pagātnes / padara nākotni / sasodīti dramatisku".
Atliek cerēt uz tikpat literāru oktobra otru pusi vai varbūt mazliet mierīgāku - to skatīšos pēc sajūtām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru