Janvāris man šodien izskatījās maigs, kluss un juteklisks. Bija bezvējš cilvēku acīs. Gaidas suņu acīs. Un visapkārt sniegs – sasnidzis tik smalki un trausli, ka ar vienu izelpu to varētu nopūst no koka zara. Kursēja sabiedriskie, mašīnas un miers. Tāds ziemīgs un beznosacījumu. Durvis vēl nebija atvērtas. Vārti vēl bija ciet. Soļi bija tādi pa vidu – ne lēni, ne steidzīgi. Brīžiem – ziņkārīgi, brīžiem – vienalga. Kāds runāja pa telefonu, kāds bija tikko nolicis klausuli, kāds – necēla, jo rokām bija auksti. Kāds devās uz veikalu, kāds – mājup. Pilnām vai tukšām rokām. Kāds staidzināja suni, kāds – savas domas. Pēc pastaigas bija karsta kafija strīpainā krūzē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru