Deviņpadsmitā janvāra pusdienlaiks. Izeju pastaigā, nemaz nenojaušot, ka aiz mājas stūra mani sagaida ziemas saule. 'Labi, ejam kopā,' – es tai saku un izvēlos maršrutu, pa kuru vēl nekad iepriekš neesmu gājusi.
Manu uzmanību piesaista dažādie pilsētas žogi, uz kuriem gan smalkāk, gan biezāk sakritis janvāra sniegs. Žogi piesaista arī tīri simboliski – kā privātuma robežas. Tuvāk par žogu nemaz nevar pienākt, ja vien neesi mājas iemītnieks vai tā draugs.
Šī pastaiga rosina padomāt par mūsu pašu robežām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru