* * *
Zināju, aiziesi,
kā aizgāja
lietus un vējš
no papeļu plakstieniem,
un palikšu atkal
svārstīgs es un viens.
Tādēļ dzeŗu
izslāpis
tavas acis un vārdus.
Tā papeles dzeŗ
lietu un vēju
sudraba lūpām.
(J Meka dzejoli atdzejojusi: Astrīde Ivaska)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru