Rakstniecības un mūzikas muzejs pirms kāda laika aizsāka kampaņu, kurā iztaujā mūziķus, dzejniekus un rakstniekus par viņu radīšanas mirkli. Vakar – pastāstīt par savu radīšanas mirkli – tiku uzrunāta arī es, un šodien satikāmies ar muzeja izstāžu kuratori Elīnu Drulli, lai uzņemtu foto pie muzeja kampaņas bildes, kurā Aspazija teic: "Esmu tagad puslīdz tik tālu tikusi, lai sevi pazītu. Un kā tālāk?" – kas ir brīnišķīgs citāts, manuprāt.
Mana apcere par radīšanas mirkli ir publicēta Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapā TE, kā arī īsā tās versija – viņu Facebook lapā. Lūk, fragments:
Radīšanas mirklī es allaž kaut ko par sevi uzzinu – kaut ko, kas manī ir snaudis vai bija paslēpies. Es ceļu to gaismā un iepazīstos ar to. Tās ir mūžīgas paslēpes, un man patīk meklēt, un man patīk atrast.
Satiekoties ar Elīnu, secinājām, ka esmu plakātam pieskaņojusi savu violeto šalli. Tas gan nāca neapzināti, bet prieks, jā. Tāpat – ņemot vērā šodienas mainīgos laikapstākļus un negadalaiku, mums sanāca satikties pašā saulainākajā dienas daļā – plkst. 11.00.
 |
| Foto: Elīna Drulle |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru