domu vairāk nekā laika: Film Noir. In A Lonely Place (1950) + Noir iespaids uz fotogrāfiju

2020. gada 28. marts

Film Noir. In A Lonely Place (1950) + Noir iespaids uz fotogrāfiju

IEVADS. FILM NOIR.

"Drūma nostalģija, aizmirstība, aizmiršanās, atgriešanās, atcerēšanās, dūmakainas atmiņas, iepazīšanās vai atkalsatikšanās, ilgas noķert aizejošo laiku vai mīlestību, mīlestības un naida balansēšana uz naža asmens, atriebība, aizdomas, neveiksmes, šaubas, elegance, slepkavības, pārspīlējums, kolorīti dialogi – tās ir manas asociācijas ar līdz šim redzētajiem film noir darbiem," – tā es rakstīju savā iepriekšējā bloga rakstā par film noir, kur es ieskicēju savus pirmos iespaidus par film noir filmām un arī skatīšanās iedvesmas saknes, ja tā var definēt iemeslus, kāpēc sāku skatīties šī žanra filmas, kas nav līdz galam žanrs.

Šobrīd, kad kopumā esmu noskatījusies gandrīz 20 film noir darbus, pirmie iespaidi ir saglabājušies, bet pie asociācijām es pievienotu vēl dažus vārdus: ASPRĀTĪBA, STILS, BAILES, pogas (dāmu tērpos), mežģīnes (žogos, pievārtēs), ĒNAS, MANIPULĀCIJA, IZMEKLĒŠANA, PRATINĀŠANA, nakts un, protams, liktenīgā, gudrā un skaistā sieviete, kura zina, ko grib, un zina, ko negrib.

TURPINĀJUMS. IN A LONELY PLACE...

Tā, lēniem soļiem, esmu pietuvojusies filmai "In a Lonely Place" (1950) (rež. Nicholas Ray), kura noteikti būs (jau ir!) viena no manām top noir. (Šeit iederēsies paldies Viktoram Freibergam un Ditai Rietumai, kuri padiskutēja par šo filmu feisbukā, jo tādējādi es par filmu uzzināju un sagribēju to noskatīties!!)

Neticami, bet, noskatoties to vienu reizi, jau nākamajā vakarā to gribējās skatīties vēlreiz. Līdzīgi kā ar dzejoļiem, kuri man iepatīkas un kurus iemācos no galvas. Filmu no galvas nemācīšos, bet tā ir ļoti baudāma, un mani tajā savaldzināja itin viss – izcilā aktierspēle (Humphrey Bogart un Gloria Grahame), asprātīgu frāžu bagātais scenārijs/dialogi, stils, fotogrāfiskums, ēnas, raksturi un arī tas, kā attīstījās galveno varoņu attiecības: no iemīlēšanās jūtām līdz bailēm, šaubām, un agresijai, kas tās nosmacēja.

Interesanti, ka vairākās vietās filmā Bogarta varonis "paredz" to, ka šīs attiecības būs īslaicīgas. Gan brīdī, kad teic savai mīļotajai "You're a quitter. The "get out before you get hurt" type", gan arī "meklējot vārdus scenārijam": "I was born when she kissed me. I died when she left me. I lived a few weeks while she loved me."

Filmā ir ļoti daudz citējamu vietu, tāpat kā daudzās noir filmās. Diezgan bieži mēdzu filmas stādināt, lai frāzes fiksētu. Vēl viens dialogs, ko sev izrakstīju, ir:

– You know, he's nice and substantial. The easygoing type. He lives with his folks and has a good job.

– In other words you don't love him?

Sižetu neatstāstīšu, vien to, ka, neskatoties uz to, ka galvenais varonis ir galvenais aizdomās turamais slepkavībā, kopumā šajā filmā ir mazāk kriminālu norišu un vairāk attiecību norišu. Te nav pakaļdzīšanās, un noziegums ir fonā – atšķirībā no vēl vienas film noir, ko skatījos šajās dienās ("Timetable" (1956)). Tā bija aizraujoša ar to, ka nozieguma veicējs bija arī tā paša nozieguma izmeklētājs un ļoti (naivi) cerēja uz veiksmi.

Film Noir manos akvareļos

Domāju pašizolācijas laikā noskatīties vēl dažas film noir, kā arī ir doma pasūtīt un izlasīt grāmatu (ar tādu pašu nosaukumu), kurā balstīta filma "In a Lonely Place". Grāmatas autore ir Dorothy B. Hughes, kas savā mūžā sarakstījusi 14 kriminālromānu, un "In a Lonely Place" ir viens no zināmākajiem.

Kadrs no filmas "Timetable" (1956)

NOBEIGUMS. PAR NOIR IETEKMI UZ MANĀM FOTOGRĀFIJĀM.

Grūti iedomāties (atcerēties), kas bija mana sākotnējā iedvesma fotografēšanai noir stilā (gaismēnas, logi, atspulgi, pievārtes, ēnas, mežģīņoti vārti, kāpņutelpas utt. – to visu man patīk bildēt diezgan sen (līdzās ziediem, pilsētas sajūtām un uzrakstiem, arī dabai), taču film noir skatīšanās noteikti noir sajūtu manā fotogrāfijā ĻOTI spēcināja, pastiprināja un padarīja biežāk sastopamu. Lūk, daži piemēri no pēdējo gadu fotogrāfijām: