Par "Piejūras klimatu", "film noir" un "The Strange Love of Martha Ivers"

IEVADS

Viss sākās ar to, ka piektdienas rītā modos ar raidījumu "Piejūras klimats", kurā pie Sonoras Brokas viesojās kinokritiķe, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, lai parunātos par režisoru Biliju Vailderu, viņa darbiem, kā arī par kino periodu/žanru film noir, kas uzplauka Amerikā 20. gs. 40. gados un turpinājās līdz apmēram 1960. gadam, atstājot nospiedumus un ietekmes vēl daudzus gadus vēlāk un arī šodien. 

Raidījuma ieraksts noklausāms ŠEIT.

Dita Rietuma ir film noir zinātāja un, kā man patiktu viņu dēvēt, – film noir balss Latvijā. Par šo kino-periodu viņa uzrakstīja savu promocijas darbu, kas ar laika nobīdi transformējās grāmatā, kas šur un tur vēl ir atrodama. Grāmatas nosaukums ir "Film Noir. No pagātnes līdz mūsdienām". Iznākusi 2014. gadā.

IEVADS nr. 2

Raidījums manī uzjundīja atmiņas par lielisko noir filmu "Sanseta bulvāris", ko skatījos 2017. gada 28. decembrī (Splendid Palace) (ar D. Rietumas ievadu). Filmas iespaidā man tapa dzejolis ar tādu pašu nosaukumu, ko var izlasīt Satori dzejas publikācijā ŠEIT.

Film noir klasikas pērle "Sanseta bulvāris" (1950) vēstī par 'no televizora' izmestu aktrisi un scenāristu, kuram izbijusī mēmā kino zvaigzne pieprasa scenāriju, kas viņu varētu "atdzīvināt". Te, jāsaka, neveicas ne vienam, ne otram. 

No film noir perioda esmu redzējusi arī darbus "Gilda" (1946) un "Detour" (1945). Neveiksmes, jāteic, ir diezgan biežs motīvs film noir darbos. Īpaši to var izjust ceļa filmā "Detour", kur galvenais varonis iepinas vienā ķezā pēc otras. "Gilda" savukārt ir vairāk attiecību drāma – par trauslo robežu starp mīlestību un naidu (p.s. ja godīgi, neatceros, kurš no varoņiem beigās nomira). Kā D. Rietuma saka raidījumā "Piejūras klimats", – no film noir nav jēgas gaidīt laimīgas beigas. Jāpiebilst, ka arī sākums reti mēdz būt laimīgs. 

Drūma nostalģija, aizmirstība, aizmiršanās, atgriešanās, atcerēšanās, dūmakainas atmiņas, iepazīšanās vai atkalsatikšanās, ilgas noķert aizejošo laiku vai mīlestību, mīlestības un naida balansēšana uz naža asmens, atriebība, aizdomas, neveiksmes, šaubas, elegance, slepkavības, pārspīlējums, kolorīti dialogi – tās ir manas asociācijas ar līdz šim redzētajiem film noir darbiem.

IEVADS nr. 3

Piektdienas vakarā pārnākot mājās no krustmeitas tautas deju/Māmiņdienas koncerta un ģimenes viesībām, jutu, ka manī vēl dzīvo "Piejūras klimats", un ar savu nostalģisko noir noskaņojumu un Ditas Rietumas palīdzīgo roku nokļuvu līdz iespējai papildināt savu personīgo film noir pieredzi ar ceturto filmu. 

Izvēle bija plaša, bet intuīcija mani aizveda uz "The Strange Love of Martha Ivers" (rež. Lewis Milestone), kurā, kā izrādās, Martu spēlē Ditas Rietumas mīļākā aktrise Barbara Steinvika.

TURPINĀJUMS

Filma "The Strange Love of Martha Ivers" (1946) sākas ar pagātnes notikumiem. Galvenie varoņi ir 3 jaunieši, par kuriem tad arī izvērtīsies diezgan nevienkāršs stāsts 17 gadus vēlāk. 

Filmas āķis un motīvs ir slepkavība. Meitene vārdā Marta, glābjot savu kaķi no nāves, iesit savai tantei, kura noripo pa trepēm un mirst. Maigi būtu piebilst, ka savu tanti viņa nemīlēja un neskaitāmas reizes bija mēģinājusi no viņas mājām aizmukt. 

Slepkavībai ir divi liecinieki, kā Martai šķiet, kaut patiesībā ir viens, kuru viņa tad, gadiem ejot un apstākļiem spiežot, apprec. Otrs "liecinieks" – meitenes draugs un īstā mīlestība – iegriežas pilsētā pēc ilgiem gadiem un, maigi izsakoties, saceļ uz ausīm un kājām ne tikai savus jaunības draugus, bet gandrīz vai visu pilsētu, kaut patiesībā – bez jelkāda nodoma. 

Filmas plakāta pieteikumā sacīts "Fate drew them together... and only murder could part them". Tā arī notiek. Sīkāk neprecizēšu, – lai paliek intriga, kaut patiesībā filmas galvenā doma/tēma/filozofija, manuprāt, ir Martas iekšējā nebrīve.

Iekšēja nebrīvība viņu, šķiet, pavada no pašas filmas sākuma līdz beigām. Viņa alkst pēc kāda, kurš izglābs viņu no pašas dzīves, emocijām, pretrunām, sirdsapziņas pārmetumiem. 

Vai tas notiek?

Jāskatās filma. Jums – šī. Man nākamā. Turpināšu savu film noir pieredzi un kādā brīdī, iespējams, paturpināšu savus iespaidus.

Kadrs no filmas

NOBEIGUMS

Nobeigumā – atgādinu par manu sarunu ar Ditu Rietumu, ko var izlasīt ŠEIT, un lēnām mēģinu noskaņoties nākamajām sarunām, idejām, pasākumiem utt.

+ 3 citāti no filmas: 

1)

– How long have you known her really?

– Since the day before yesterday.

– How long have you known me?

– Martha, I am not sure that I've ever known you.

2)

"Sounds just like a poem. If it rhymed, it rhymed with murder."

3)

"best thing he ever did to you was to die" (tante – Martai – par viņas tēvu)

Filmas "The Strange Love of Martha Ivers" plakāts