2022. gada 9. maijs

Kā mīlestība. Pilsēta. Maijs. 2022.

 Un mani sapņi pakāpjas uz augstpapēžiem, Rīga. Un manas domas kļūst par ziedkokiem. Un mana pilsētkāre nes mani. Bet kur? Es izeju no mājas un nepaņemu līdzi nojausmu par to, kur eju. Es paņemu vien objektīvu un laiku un tur, kaut kur, pa ceļam, sev nopērku trīs tulpes. Vēl pumpuros. Kā mīlestību.











2022. gada 7. maijs

Rīga, maijs

 Izauklēju ilgas 13 00 soļu garumā, kamēr parkā lija magnolijas. Iespiedu vienu ziedlapu starp dzejas grāmatas lappusēm, iespiedu ilgas starp sirds lappusēm un gāju Rīgai cauri, caur pavasari, pie kājām piezemējās papīra lidmašīnas, virs galvas lidoja īstas. Nepīpēju (,ja neskaita Jaunos gadus un tās dažas cigaretes ar tevi), bet gribējās ievilkt dūmu vienai pašai parkā (vai iztēlē) vienas iemīlēšanās garumā. Vai apsēsties pieturā un gaidīt transportu uz kādu neticami skaistu mūsu abu kopradītu mirkli pagātnē un piedzīvot to vēlreiz. Lai aizsitas elpa no tā, ka dzīvoju, no tā, ka elpoju, no tā, ka esmu.

Bet varbūt pietiek ar to, ka ir pavasaris.










2022. gada 24. aprīlis

aprīļa lietus un cilvēki

Kā es lietū gāju sasveicināties ar savu ceriņkoku un Netfliksa vietā paskatīties cilvēkus un piesūkt pilnu skatienu ar Lielo kapu zilo paklāju un meklēt košas krāsas pelēkā bezsaules dienā un arī sevī, protams. Domāju par iemīlēšanos, pīpēšanu, vienkārši domāju. Skatoties uz dūmiem, ko cilvēki izpūš no sevis laukā. Pilnus ar sevi. Kā bailēm no tā, cik viss īss, pārejošs. Reizē tik skaists un baiss. Un stāvēju savos rozā gumijniekos, un gāju zem sava rozā lietussarga ar saviem mākoņiem, ilgām, ar savu pavasari, skatījos uz statuju bez galvas... Un domāju, ka var, lūk, eksistēt arī šādi. Ka koks var būt jēga, ka arī lietainās dienās jāsper sevi laukā no mājas - ar lietussargu vai bez, ar galvu vai bez. Kolekcionēt soļus, kolekcionēt skatienus, aizmirsties, atcerēties, būt.











24.04.2022.

2022. gada 18. aprīlis

aprīlis, zilsniedzītes

Panākt nepanākamo, pateikt nepasakāmo. Trausluma skaistums, esības trauslums. Fotogrāfija kā izmisums "saglabāt kā". Viss tik neiespējams, viss tik iespējams. Pavasaris. Neapstāšanās.



2022. gada 16. aprīlis

8 dziesmas, ko klausos aprīlī

 1. Tanita Tikaram | And I Think Of You


2. Birdy | Surrender


3. FKJ | Greener feat. Santana


4. Placebo | Beautiful James 


5. Cocoon | Blue Night


6. Sia | Elastic Heart feat. Shia LaBeouf & Maddie Ziegler


7. Out of Time Man



8. Harry Styles | As It Was

2022. gada 26. marts

6 dziesmas, ko klausos martā (2022)

 1. Cocoon, Lola Marsh | I Got You


2. Adam Naas | No love without risk


3. LP | Lost On You (A Night at The McKittrick Hotel)


4. Husky | I Follow Rivers (Cover Version)


5. Isaac Gracie | reverie


6. DakhaBrakha | Baby (Live on KEXP)

2022. gada 19. marts

2022. gada 7. marts

'It fits so well', a poetry collaboration between Inga Pizāne and Charles Putschkin

 'It fits so well' is a poetry collaboration between Inga Pizāne and Charles Putschkin, based on a poem by Inga Pizāne. Music, sound edit and video edit by Charles Putschkin, photos taken by Inga Pizāne.

"It fits so well" ir Ingas Pizānes un zviedru izcelsmes Anglijā dzīvojošā dzejnieka Charles Putschkin sadarbība abu dzejas dialogā, kas izveidots, balstoties mana dzejoļa "Cik skaisti mani nebesī dzīve" angliskajā tulkojumā, ko Čārlzs papildinājis ar savu tekstu. Fotogrāfiju autore: Inga Pizāne, mūzika, skaņa un video apstrāde: Čārlzs


Iespējams, šis dzejolis šim laikam īpaši piemērots nav, bet varbūt tieši otrādi noderēs kā maza klausāmmeditācija vai atelpa, vai aizmiršanās. 

Inga

2022. gada 3. marts

Tikai tāds cilvēks (dzejolis)

 ***

Tikai tāds cilvēks

var uzsākt karu, kam sirds vietā:

tukša patrona,

tukšs lielgabals,

drupas,

beigts balodis asiņo,

tukšums, kas mirst pats savā tukšumā.

Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu,

kam nav pilnīgi nekā.

Visa pasaule ar kliedzienu

modina mieru

viena nedzirdīga cilvēka karā

pašam ar savu tukšumu.

01.03.2022.

Lai spēks Ukrainai!
Lai beigas karam un Putina režīmam!
Lai cerība uz mieru!



2022. gada 27. februāris

Pasaulē sākās karš. Lūdzos par mieru. Dzejolis. #standwithukraine

Pasaulē sākās karš / kāds vīrietis noskūpstīja man roku / ar kuru pamāju viņam ardievas / Mālpils ielā redzēju beigtu balodi / centos par to nedomāt / tādējādi domāju ļoti / ieliku mazgāties gaišās drēbes / lai gan vajadzēja likt tumšās domas / viena vienīga nakts / pat pa dienu / iesāku dzejoli / turpinājās karš / man beidzās tinte / labāk būtu beidzies karš / arī karš ir vienā cilvēkā beigusies mīlestības vai empātijas, vai saprāta tinte / es gribētu, lai sākas tikai pavasaris un miers, bet sākās karš / ziema atkāpās, labāk būtu atkāpies karš / pateicības kā krelles vēru sev kaklā / sauli kā lūgšanu uzlūkoju / lūdzos par mieru, lūdzos par mieru / manā vāzē uzplauka ceriņu zari / tu arī vari

#standwithukraine